Kā aģentūru LETA ar prokuratūras pārstāves Lindas Kaģes palīdzību informēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, 31.maijā sākts kriminālprocess par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Kriminālprocess nosūtīts Drošības policijai izmeklēšanas veikšanai.
Par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā ziņots, pagājušajā trešdienā, 25.maijā, no rīta, pirms KNAB veica virkni kratīšanu pie amatpersonām un citviet, "Neatkarīgā Rīta Avīze" ziņoja, ka tiekot gatavota "skaļa specoperācija".
KNAB veiktās kratīšanas sankcionēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns. "Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nepieļauj, ka informācijas noplūde notikusi no mūsu tiesas darbinieku puses," aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis. Viņš norādīja, ka par 20.maijā iesniegtajiem ierosinājumiem tiesā zinājuši tikai trīs cilvēki izmeklēšanas tiesneša sastāvā. No ierosinājumu saņemšanas līdz pat šim brīdim tie tiek uzglabāti seifā slēgtā tiesneša kabinetā, sacīja Sadauskis.
Savukārt Kalnmeiers iepriekš atzina, ka periods no kriminālprocesa sākšanas un tiesneša sankcijas saņemšanas līdz šo procesuālo darbību veikšanai bijis ļoti neliels. "Tas viss notika zināmā sasteigtībā, jo parādījās signāli, ka informācija kaut kur cirkulē," atklāja ģenerālprokurors.
Kā ziņots, KNAB vērienīgās kratīšanas ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajos īpašumos veicis saistībā ar 20.maijā ierosinātu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Tā saucamajā oligarhu lietā kopumā ir iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā jau veiktas 42 kratīšanas.