klašu skolēniem, lai četru gadu laikā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visām pamatskolas klasēm, vai, piemēram, Latvijas Radio korim. G.Daudze domā: ja parlamenta ietaupīto novirzīs deficīta segšanai, "tad tas būs piliens jūrā". Visas frakcijas, izņemot LPP/LC, atbalsta Saeimas deputātu algu iesaldēšanu, kas nozīmē, ka ir nepieciešami arī grozījumi Saeimas Kārtības rullī. Tajā noteikts, ka Saeimas deputātu alga ir piesaistīta sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējai darba algai, piemērojot koeficientu 3,2. Taču pārejas noteikumi noteic, ka 2008.gadā tiek piemērots koeficients 1,1. Deputātu alga ir 1232 lati, bet kopā ar piemaksām un kompensācijām 12 deputāti septembrī nopelnījuši vairāk nekā Ls 2000. LPP/LC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars Dienai parlamenta zemo prestižu saistīja arī ar atalgojumu, par kādu, piemēram, veiksmīgi uzņēmēji negribētu savu darbu mainīt pret iespēju strādāt par deputātiem. G.Daudze uzskata, ka situācijā, kad Saeima nevar celt atalgojumu daudzās jomās strādājošajiem, deputāti nevar atļauties paši sev to palielināt. Kārlis Šadurskis (PS) to saista ar Saeimas kā institūcijas darba rezultātiem, kas esot slikti, ņemot vērā tās reitingu, tāpēc deputāti algu pielikumu nav pelnījuši. Parlaments nākamajā gadā ir noskaņots samazināt komandējumu izdevumus, atteikties no jaunu auto un mēbeļu iegādes, kā arī kapitālajiem remontiem. Taču par samazināmo summu un to, kādam mērķim tā tiks izlietota, frakcijas varētu vienoties nākamajā nedēļā (galīgajā lasījumā Saeima budžetu gatavojas pieņemt 14.novembrī), informēja Saeimas priekšsēdis. Viņaprāt, būtu svarīgi panākt vienotu viedokli ne tikai koalīcijas, bet visu Saeimas frakciju starpā. Izskanējis, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) apsvērusi iespēju rosināt šos trīs miljonus sadalīt 99 deputātiem, un tad katra frakcija varētu izvēlēties, ko atbalstīt savas summas ietvaros. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka tā neesot viņa ideja un "tas nav dominējošais viedoklis". Vēlāk viņš piebilda, ka to varbūt labāk nemaz neminēt, jo tā nauda netikšot dalīta. Par papildu līdzekļiem pašvaldību investīcijām esot jādomā Finanšu ministrijai, pretējā gadījumā ZZS, kā līdzekļu avotu noteikšot ne Saeimas, bet Aizsardzības ministrijas budžetu. ZZS tāpat kā TB/LNNK, arī rosina atbalstīt zinātnes programmas. Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nevēlējās minēt konkrētas prioritātes, jo viņam esot kauns par Saeimas izrādīšanos, kas vispirms ieplāno tik lielu budžetu, lai pēc tam tēlotu labo, kas iedos kādam naudu.
Sāk dalīt Saeimas ietaupītos trīs miljonus
Koalīcijā lielākā Tautas partija, kā arī opozīcijā esošais Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība (PS) uzskata, ka 3,2 miljonus latu, ko plānots ietaupīt, samazinot Saeimas nākamā gada izdevumus, vajadzētu paredzēt valsts budžeta deficīta segšanai. Savukārt citu politisko spēku pārstāvji un arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) vēlas šos līdzekļus atvēlēt konkrētiem mērķiem — zinātnei, sociālajām programmām, brīvpusdienām 2.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.