Partiju izvirzīto kandidātu listes izskatās gana raibas, un tajās ir gan līdzšinējie EP deputāti, gan dažādu iekšpolitisku rokāžu rezultātā sarakstos pavisam negaidīti nonākuši kandidāti. Spilgtākais piemērs pēdējiem ir ekspremjers Ivars Godmanis (LPP/LC), par kura virzīšanu partija izlēma tikai pēc viņa valdības krišanas.
EP vēlēšanās, kas 6.jūnijā notiks kopā ar pašvaldību vēlēšanām,
Latvijas balsstiesīgajiem būs jāievēl astoņi deputāti līdzšinējo deviņu
vietā. Tas tādēļ, ka vēlēšanas notiks saskaņā ar Nicas līgumu, kurā
tika paredzēta deputātu skaita samazināšana. Ja atsevišķās ES
dalībvalstīs nebūtu iestrēgusi jaunā ES konstitūcija jeb Lisabonas
līgums, Latvijai šīs vēlēšanas būtu bijušas izdevīgas — tiktu
saglabātas līdzšinējās deviņas deputātu vietas.
Rubiks pret Ždanoku
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa stāsta, ka līdz šim interesi par dalību EP vēlēšanās izrādījušas 17 partijas. No līdzšinējiem EP deputātiem atkārtoti startēs Roberts Zīle (TB/LNNK), Rihards Pīks (TP) un Tatjana Ždanoka (PCTVL), kā arī uz citu partiju sarakstiem pārgājušie Georgs Andrejevs (Sabiedrība citai politikai) un Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība). Valdību maiņa ietekmējusi ne vien LPP/LC, bet arī Jaunā laika sarakstu. Tā kā līdz šim redzamākais jaunlaiciešu deputāts EP Valdis Dombrovskis kļuvis par premjeru, JL saraksta galvgalī būs Krišjānis Kariņš.
Viena no EP vēlēšanu intrigām varētu būt T.Ždanokas un SC galvgalī
esošā Alfrēda Rubika cīkstēšanās. SC vadība neoficiālās sarunās
neslēpj, ka par saraksta līderi izvēlēts A.Rubiks, vēloties cīnīties ar
Latvijas krievvalodīgajā presē ievērību guvušo, bet EP maz pamanīto
savu tautiešu aizstāvības akciju rīkotāju T.Ždanoku. A.Rubiks šādus
pieņēmumus noliedz. "Viņai ir cits mērķis, tāpat kā nacionālisti par
latviešiem, tā viņa par krieviem cīnās," uzsver bijušais kompartijas
vadītājs, kurš nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Viņaprāt, EP
būtiskākais būšot cīnīties pret dubulstandartiem starp vecajām un
jaunajām dalībvalstīm, kā arī par godīgu lauksaimniecības tiešo
maksājumu sadali. Jāmazina arī līdzekļu šķērdēšana un korupcija pašās
ES institūcijās.
Svarīgi ieviest eiro
Kā uzsver ES lietu pārzinātāji, jaunais EP nevarēs izvairīties no
konkrētas rīcības finanšu un ekonomikas krīzes mazināšanai. Tai skaitā
varētu tikt strādāts pie vienotas ES rīcības banku un finanšu produktu
kontrolei. Parlamentam būs arī jālemj, cik tālu ES var iet, regulējot
finanšu tirgu, kādai jābūt Eiropas Centrālās bankas lomai un cik lielā
mērā atstāt šos jautājumus nacionālo valdību ziņā. EP būs jāpalauza
galva, ko darīt, lai nākotnē novērstu līdzīgas ekonomiskās krīzes.
"Ir jāizdara spiediens, lai ātrāk tiktu ieviests eiro," uzskata R.Zīle. Viņaprāt, vērtējot pēc Māstrihtas kritērijiem, nevienai no jaunajām dalībvalstīm tuvākajā laikā nebūs iespējams pievienoties eiro. Tikpat būtiski eiroparlamentāriešiem, pēc sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces Daces Akules domām, būs iestāties par enerģētiskās drošības jautājumiem, to skaitā atkarības no Krievijas mazināšanu. Savukārt EP deputāta kandidāte Sandra Kalniete (PS) kā vienu no jaunajā sasaukumā iekļuvušo deputātu uzdevumiem min līdz šim Latvijai neizdevīgās lauksaimniecības politikas reformu. Tas kļūs jo īpaši svarīgi brīdī, kad stāsies spēkā Lisabonas līgums, kas EP paredz lielāku teikšanu — arī lauksaimniecībā.
Lai arī nereti eiroparlamentārieši asociējas ar tālu no vēlētāju interesēm esošu privilēģijām apveltīto kastu, viņu kontā ir arī konkrēti visiem ES pilsoņiem par labu nākuši soļi. Viens no pēdējo gadu spilgtākajiem piemēriem ir lēmums krasi samazināt mobilo telefonu izmaksas zvaniem starp dalībvalstīm.
***
Partiju lokomotīves EP vēlēšanās
TP — Rihards Pīks
JL — Krišjānis Kariņš
ZZS — Baiba Rivža
TB/LNNK — Roberts Zīle
SCP — Georgs Andrejevs
PS — Sandra Kalniete
LPP/LC — Ivars Godmanis
SC — Alfrēds Rubiks
PCTVL — Tatjana Ždanoka
LSDSP — Atis Lejiņš
***
EP deputātu labumi
No Latvijas EP jāievēl astoņi deputāti
- Alga — ap 7000 eiro (to turpmāk maksās EP, līdz šim — Saeima)
- 287 eiro dienas nauda par katru dienu Briselē un Strasbūrā (tēriņu apliecinājumi nav jāsniedz)
- Segtas konkrētās lidojumu izmaksas (līdz šim lidojumiem uz mājām turp un atpakaļ tika piešķirti 1500 eiro, pērkot lētākus lidojumus, atlikumu varēja paturēt sev)
- Gandrīz 200 000 eiro gadā palīgu algošanai, biroja izdevumiem Briselē, Strasbūrā un dzimtenē. Šie tēriņi tiek vāji uzraudzīti un paver iespēju blēdībām
- Bezmaksas valodu kursi, ceļojumu un dzīvības apdrošināšana
- Atkarībā no EP nostrādātā ilguma deputātam, darbu pametot, laikā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem pienākas kompensācija, kas parasti ir algas apmērā