Kā ziņots, valdība piedāvājusi pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī.
Sakne norāda, ka akcīzes nodokļa likmes degvielai nevar izlīdzināt kopumā, jo visās trīs valstīs tās ir atšķirīgas. Latvijā esot jārunā par akcīzes nodokļa palielināšanu, jo mūsu valstī tas ir vismazākais. Zemāks esot tikai akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai Lietuvā.
Sakne prognozē, ka, nosakot maksimālo dīzeļdegvielas likmi kā Igaunijā (plus 4,2 santīmi litrā) un benzīnam kā Lietuvā (plus 3,7 santīmi litrā), tad 2011.gada deviņos mēnešos valsts budžets var iegūt no akcīzes nodokļa 34 miljonus latu plus septiņus miljonus latu par nomaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Degvielas tirgotāji cer, ka valdība par savām iecerēm tomēr vēl rīkos diskusijas.
Kā ziņots, koalīcijas partiju sadarbības padome vakar vienojusies par šā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 27 miljonu latu apjomā, bet par pārējo nepieciešamo summu sarunas turpināsies.
Ieņēmumu palielināšanu plāno nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu, īpašu uzmanību pievēršot nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī akcentējot Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9600 tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, bet 21 000 valsts budžeta iestādēs nodarbināto netiks piemērota samazināšana.
Finanšu ministrija piedāvā jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto PVN samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% uz 22%. Realizējot šo pasākumu, plānots papildus ieņemt 1,6 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, bet siltuma ražotājus tas neietekmē. Tiesa gan, koalīcija par šo pasākumu vēl nav vienojusies.
Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.
Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildus valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī.
Tiek piedāvāts palielināt arī nodokli azartspēlēm, un konkrēti aprēķini šobrīd tiek veikti.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.