Saskaņā ar apkopotajiem datiem 17 gadījumos bērni no Latvijas vesti uz Īriju, 14 - uz Apvienoto Karalisti, sešos - uz Vāciju, divos - uz Zviedriju, divos - uz Spāniju, tāpat bērni vesti uz Turciju, Somiju, Ķīnu, Franciju, ASV, Ukrainu, Poliju. Ārvalsts tiesas 16 gadījumos nolēmušas, ka bērns jāatgriež Latvijā, bet piecos gadījumos šāds lūgums noraidīts. Vēl 13 lietās vecāks ir atsaucis pieprasījumu atgriezt bērnu, bet 14 lietas vēl turpinās.
Kā norāda laikraksts, šajās lietās pārsvarā ir divu Latvijas iedzīvotāju strīds par bērnu.
Savukārt attiecībā uz bērniem, kas atvesti uz Latviju, četros gadījumos Latvijas tiesas lēmušas bērnus neatgriezt ārvalstī, bet sešās lietās - atgriezt.
Laikraksts atgādina par vairākiem gadījumiem, kuriem pēdējā laikā pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Jeļizavetai saskaņā ar Itālijas institūciju lēmumiem dēls jāatgriež šajā valstī. Itālijas tiesa arī lēmusi tēvam piešķirt aizgādības tiesības, to Jeļizaveta pārsūdzējusi. Patlaban mātei noteiktās saskarmes tiesības paredz, ka Itālijā māte drīkstētu apmeklēt dēlu vien gadā 15-30 dienas. Savukārt nesen plašsaziņas līdzekļi vēstīja par Mirjanu, kas Austrālijā jau vairāk nekā mēnesi tiesājas par aizgādības tiesībām uz meitu. Viņu tēvs pats aizvedis uz Austrāliju. Abas sievietes vērsušās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot nodrošināt taisnīgu tiesu.
"Labā atgriezeniskā saite ir tā, ka pēc pēdējiem sižetiem par Austrālijas gadījumu man no Vācijas, Dānijas zvanījušas vairākas sievietes, kas saka - pēc nedēļas gribētu ar bērniem braukt atpakaļ. Kā man nenonākt šādā situācijā?" Dienai stāstīja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra.
Eksperti iesaka jautājumu par bērna aizgādību lemt turpat ārvalstī. Taču, ja bērns bez otra vecāka ziņas jau ir atvests uz Latviju un tiesa lēmusi, ka bērns jāatgriež, tas esot jādara nekavējoties. "Jo ātrāk mātes to izdarīs, jo ātrāk arī izdosies atrisināt jautājumu tajā valstī, kur lems par aizgādību," skaidro A.Skudra. Laiku ievelkot, māte sevi neparāda
Viņš arī norāda - ne tikai bērna tēvam ir tiesības
tikties ar bērnu, bet arī bērnam ir tiesības tikties ar tēvu, un, mātei
liedzot bērnam tikties ar tēvu, šīs bērna tiesības netiek ievērotas.
Pirmie četri Latvijas tiesu spriedumi paredzēja neatgriezt bērnu
ārvalstī pēc tam, kad bērns aizvests, savukārt nākamie seši pērn -
atgriezt bērnu. Tā kā bijuši tikai desmit tiesu spriedumi, nevar
spriest, ka tā ir tendence, raksta Diena un piebilst: neoficiāli tiek pieļauts, ka savu
artavu, iespējams, devušas tiesnešu mācības, kurās ārvalstu speciālisti
uzsvēruši - plaši neinterpretēt neatgriešanas pamatus.
Visu Lauras Dzērves rakstu "Vai, dalot bērnu, viss notiek viņa interesēs" lasiet sestdien laikrakstā Diena.