Šopavasar odiem ir ļoti labvēlīgi apstākļi, iedzīvotāju novērojumus, ka odi ir visur un no viņiem nav iespējams glābties pat pusdienlaikā, apstiprina entomologi.
Tie odi, kas pašlaik dzeļ, ir vai nu veiksmīgi pārziemojuši alās un pagrabos, vai izšķīlušies no rudenī uz augsnes, peļķēs vai ūdenī izdētajām oliņām, stāstījis entomologs Voldemārs Spuņģis. "Tā kā bija sniegota ziema bez atkušņiem, par odiem var teikt – cik rudenī aizgāja gulēt, tik pavasarī pamodās. To tāpat var attiecināt arī uz ērcēm, kas tāpat pārziemojušas ideāli," skaidrojis V.Spuņģis. Pie Daugavas viņš šogad manījis arī pirmās mazās mušiņas jeb knišļus, kas dzeļ it kā maigāk, bet uz miesas atstāj sāpīgus un niezošus asins izplūdumus. Šie kukaiņi visbiežāk sastopami tekoša ūdens tuvumā Vidzemē un Latgalē.
Latvijā pavisam ir 26 odu sugas, četras no tām – lielāki un lēnīgāki kukaiņi – ir malārijas odi. Sīkāko dzēlējodu sugas V.Spuņģis un citi entomologi spēj noteikt tikai ar mikroskopu. Atšķirīgs tiem, piemēram, ir dzēlējsnuķīša garums, kas iespaido to, cik nikni katrs no tiem kož. Laikraksts skaidro, ka cilvēkiem, zīdītājiem it visur, bet putniem pie acīm un pie knābja dzeļ tikai odu mātītes. Tām svešas asinis vajadzīgas, lai nobriestu oliņas, kuras tās dēj ūdenī. Savu sugu turpināt spēj arī "veģetārietes", taču tās izdēj piecreiz mazāk oliņu nekā asinskārās sugas māsas. Vienā reizē asinis sasūkusies odu mamma izdēj 30–40 olu. Odene savā mēnesi garajā mūžā oliņas dējot vairākkārt.
Turpretim odu tēviņiem cilvēki pilnīgi vienaldzīgi, norāda LA. Izdancojušies odu kāzu mākonī, tie barojas ziedos, pildot augu apputeksnētāju funkcijas. Lielāko labumu dabai odi sniedzot kāpuru stadijā, attīrot ūdeni dažādās ūdenstilpēs, jo tie darbojas kā mazi ūdensfiltri, kuros uzkrājas ūdenī esošās aļģes, baktērijas, sīkas augu daļiņas. Daudzi no tiem kļūst par gardu kumosu zivīm un plēsīgiem kukaiņiem. Savukārt lidoņu stadijā odi ir galvenā barība sikspārņiem, spārēm, zirnekļiem, bezdelīgām. "Jāsaka gan, ka putniem odi ir diezgan vienaldzīgi – pārāk daudz darba un skriešanas, lai tos noķertu, pārāk maz ēdamā," sacījis entomologs Viesturs Melecis.
Kukaiņu pētnieki uzskata, ka vismaz līdz Jāņiem odu mazāk nekļūs – pateicoties mitrajam laikam, daudzajām peļķēm, vēl daudz kur palikušajiem palu ūdeņiem. V.Melecis iesaka apbruņoties ar pretodu līdzekļiem, bet V.Spuņģis ļaujot pirmajām odu dāmām ik pavasari sevi sakost pēc sirds patikas – vēlāk izveidojoties imunitāte un dzēlienu vietas vairs nepamstot.
Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma trešdien vakarā vēstīja: jāgatavojas, ka var atkārtoties 2005.gads, kad knišļi masveida uzlidojumos nogalināja simtiem mājlopu. Speciālisti brīdina, ka zemniekiem jābūt modriem. Asinssūcēju aktīvākais periods tikai tagad sākas, un tas var ilgt pat mēnesi.
"Var prognozēt, ka būs knišļu uzbrukumi dzīvniekiem, jo arī odu aktivitāte ir ļoti liela. Pagaidām ziņu nav, ka būtu uzbrukumi mājdzīvniekiem, bet varētu būt līdzīgi kā 2005.gadā," raidījumam norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Madara Stinka.
Dienests mudina zemniekus sākt novērot mājlopus un ganības, ja govis paliek nemierīgas vai sāk trakot, steigušus vest atpakaļ kūtīs, jo knišļi mājlopus var nobeigt ātri. Ja notiek masveida uzlidojumi, toksīni rada šoka reakciju, līdz ar to sirdsdarbības un elpošanas sistēmas traucējumus. V.Spuņģis raidījumam paredzēja, ka knišļi šogad būs, viņš pats ar tiem jau sastapies. Tā kā ūdens upēs ir uzsilis, knišļi strauji nāks ārā, tādēļ upju tuvumā vajadzētu uzmanīties, uzskata kukaiņu pētnieks. Lopus var iesmērēt arī ar odu un knišļu atbaidīšanas līdzekļiem.