Sakustēsies Kriminālprocesa likuma grozījumi

Gan I.Valers, gan komisijas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) minēja, ka apakškomisijā "viss aizgāja vairāk vai mazāk gludi", līdz ar to garākas diskusijas komisijā, iespējams, varētu izcelties par iepriekš neatbalstītiem normu priekšlikumiem vai tad, ja kāds pēkšņi mainītu viedokli. Iesniegta februāra beigās, tā dēvētā antimafijas norma apakškomisijā tika atbalstīta pēc tam, kad tās redakcija tika uzlabota Tieslietu ministrijas paspārnē esošajā darba grupā, izlemjot palikt pie Ģenerālprokuratūras piedāvātā regulējuma — ka pretimnākšanu valsts lieciniekam, izbeidzot kriminālprocesu, izrāda ģenerālprokurors, nevis tiesa, kā ierosināja valdība. Šo redakciju atbalstījusi gan Ģenerālprokuratūra, gan Augstākā tiesa. Grozījumu priekšlikums paredz, ka ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi tādu smagu vai sevišķi smagu noziegumu atklāšanā, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu (izņemot vardarbīgus noziegumus). Priekšlikuma sākotnējā autore ir Ģenerālprokuratūra, kura šādas normas nepieciešamību argumentējusi ar lielākām izredzēm atklāt sarežģītu noziegumu patiesos organizētājus. Šiem grozījumiem ir gadiem gara un sarežģīta priekšvēsture. Proti, to pieņemšanas ceļā arvien radušies jauni šķēršļi, radot aizdomas, ka normas pieņemšanu nevēlas politiķi, kuru vārdi izskanējuši lielu kriminālprocesu izmeklēšanas kontekstā.