Hehe...man prātā nāk kāds stāsts no ASV – kāds politiķis, kas ļoti dedzīgi iestājās pret geju un lesbiešu viendzimuma laulību legalizēšanu, pats tika pieķerts sakaros ar citiem vīriešiem. Te jau parādās tā „morāle” – no vienas puses, publiski spēlē teātri, lai vēlētājiem prieks, bet privātajā dzīvē dara, ko darīdams.
Bet ne jau Praids ir vienīgais veids kā pielabināties vēlētājiem. Padomājiet paši, cik daudzās pašvaldībās tagad pēkšņi tiek veikti pēdējie darbi, lai pabeigtu kādu ieilgušu projektu, jo politiķi domā un cer, ka vēlētāju atmiņa ir īsa.
Arī Rīgā notiek tāpat kā citur – lai gan valstī ir krīze un pašvaldības maciņš krietni plānāks nekā iepriekšējos gados, atradās nauda, lai piešķirtu nestrādājošajiem pensionāriem braukšanas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā. Nesaprotiet mani nepareizi, ideja laba un atbalstāma, bet rodas jautājums – kāpēc to nepieņēma pirms gada vai diviem, kad to iesniedza kāda noteikta Rīgas Domes opozīcijas partija? Visticamāk, ka vēlēšanas bija vēl aiz kalna un iedzīvotāji to nespētu „novērtēt.”
Šajā blogā laikam izkristalizēsies mana lielākā interese – ārpolitika, jo RSU studēju Starptautiskās attiecības. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir devies ģimenes braucienā uz ASV jeb - kā teiktu ārpolitikas nozares pārstāvji – darba vizītē.
Jā, diplomātiskais protokols paredz, ka darba vizītēs dzīves biedri līdzi nav jāņem, nemaz nerunājot par bērniem, bet nu – katrs pats dara, kā vēlas.
Parasti jau saka, ka likumiem nav caurumu, ja vien tie netiek īpaši meklēti. Ministru Kabineta noteikumu paredz, ka Valsts prezidenta un viņa dzīves biedra komandējuma izmaksas jāsedz tikai gadījumos, kad to prasa diplomātiskais protokols, tātad, ja valsts augstākā amatpersona dodas valsts vizītē, kurā gan jādodas abiem.
Tā kā tagad mums ir grūti laiki, vēlētos noslēgt šodienas blogu ar pāris anekdotēm:
-Kāpēc jūs uz priekšvēlēšanu sapulci atnācāt ar maisu?
-Lai visi solītie labumi tur sabirtu!
-Ja mani ievēlēs, pensionāri ik mēnesi saņems 100 latu uz rokas!
-Vai uz katras rokas?