Rimstot kaislībām ap partiju šķelšanos, samazinājies arī kopējais politiķu publicitātes apjoms - martā kāds no 174 pētījumā iekļautajiem politiķiem preses publikācijās pieminēts 3892 reizes, kamēr februārī šis rādītājs bija 4749. Preses uzmanību martā nav izpelnījušies 15 politiķi, galvenokārt Saeimas deputāti.
Martā Latvijas preses izdevumos visbiežāk minētie politiķi bijuši premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) - pieminēts 298 preses publikācijās, Valsts prezidents Valdis Zatlers - minēts 210 publikācijās, kā arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) - minēts 148 publikācijās.
No kopējā pētījumā iekļauto politiķu publicitātes apjoma valdības vadītāja publicitātes īpatsvars veidojis 7,6%, Valsts prezidenta - 5,4%, bet satiksmes ministra - 3,8%.
Godmanis reitinga pirmo vietu saglabājis, neskatoties uz ievērojamu viņa kopējās publicitātes kritumu - februārī Godmanis bija pieminēts 507 publikācijās. Savukārt gan Zatlera, gan Šlesera publicitāte pieaugusi - februārī Zatlers tika pieminēts 254 preses publikācijās, bet Šlesers - 186 publikācijās.
Sociologs Arnis Kaktiņš aģentūrai LETA sacīja, ka valsts augstāko amatpersonu - prezidenta un premjera - atrašanās šādu pētījumu augšgalā ir neizbēgama, jo tās nepārtraukti atradīsies mediju uzmanības centrā. Pēc Kaktiņa teiktā, ir jānotiek patiešām kaut kam ārkārtējam, lai šo augstāko amatpersonu publicitātes apjoms strauji samazinātos. Citādi esot ar pārējiem politiķiem, kuru publicitātes apjomu var ietekmēt gan kāds plašu rezonansi nesošs notikums, gan arī pašu apzināta "iešana uz ziņu radīšanu un ģenerēšanu".
Šlesera atrašanās trešajā vietā, pēc Kaktiņa domām, vairāk tomēr būtu skaidrojama ar dažādām aktualitātēm un negācijām ministra pārraudzītajā sfērā. Ja pērn gada otrajā pusē Šlesers nebija pati redzamākā persona presē, tad pēdējā laikā viņam veltītie pārmetumi ir likuši iet "aktīvā pretuzbrukumā" un plaši skaidrot savu viedokli, kas arī atspoguļojies publicitātes biežumā, norādīja sociologs.
Ceturtajā vietā publicitātes reitingā ierindojusies bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura pēc viņai veltīto publikāciju apjoma tikai nedaudz atpaliek no pirmo trīs vietu īpašniekiem. Martā Vīķe-Freiberga pieminēta 143 preses publikācijās, kas veido 3,67% no kopējā apjoma. Reitinga tabulā viņa pakāpusies par četrām vietā.
Piekto vietu publicitātes reitingā ieņēmis Saeimas deputāts Raimonds Pauls (TP), kurš kāpis par piecām pozīcijām un martā pieminēts 132 publikācijās, viņam seko bijušais premjers, tagad Saeimas deputāts Aigars Kalvītis (TP), kurš arī pakāpies par piecām vietām un pieminēts 116 publikācijās, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) minēts 111 publikācijās un pakāpies reitingā par 11. vietām, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) parādījies 105 preses publikācijās.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) pakāpies par trim vietām un martā pieminēts 104 preses publikācijās, kas veidoja 2,67% no kopējā politiķu publicitātes apjoma, bet pirmo desmitnieku noslēdz Saeimas deputāte Sandra Kalniete, kura reitingā zaudējusi sešas pozīcijas - martā minēta 92 preses publikācijās jeb 2,36% no kopējā apjoma.
Reitinga 11.vietu ieņem Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kurš pieminēts 80 preses publikācijās jeb 2,06% no kopējā apjoma. Viņš piedzīvojis vienu no straujākajiem publicitātes kāpumiem, uzlabojot savas pozīcijas par 17 vietām.
Reitingu tabulas galvgalī vairs nav apvienību Tēvzemei un brīvībai/LNNK pametušā Eiropas Parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska, kurš februārī bija piektais. Martā Kristovskis pieminēts 48 preses publikācijās, kas veido 1,2% no kopējā apjoma un viņu ierindo 19.vietā.
Reitinga pirmo desmitnieku pametis arī no Tautas partijas izslēgtais Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs, kurš ar 39 publikācijās noslīdējis no 6. uz 26.vietu - pēdējo, kas ļauj atrasties reitingu tabulas vadošajā grupā.
Šajā grupā tiek iekļauti politiķi, kuru publicitāte veido vismaz 1% no kopējā 174 pētāmo personu publicitātes apjoma. Ja februārī bija 31 šāds politiķis, tad martā viņu skaits ir sarucis līdz 26, tostarp vadošo grupu pametis Štokenberga domubiedrs, Saeimas deputāts Artis Pabriks.
No pirmā desmitnieka "izkritis" arī smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš martā pieminēts 75 publikācijās jeb 1,93% no kopējā apjoma. Lembergs, kurš februārī ieņēma 7.vietu, martā kopā ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP) dala 13.vietu.
No pētījumā iekļautajiem 174 politiķiem preses uzmanību martā nav izpelnījušies 15. Viņu vidū ir 12 Saeimas deputāti - Vitālijs Aizbalts (LPP/LC), Uldis Briedis (TP), Oļegs Deņisovs (SC), Inta Feldmane (LPP/LC), Sergejs Fjodorovs (SC), Valdis Ģīlis (TP), Nikolajs Kabanovs (PCTVL), Ivans Klementjevs (SC), Leons Līdums (TP), Jānis Reirs (JL), Artūrs Rubiks (SC) un Aleksejs Vidavskis (SC), divi Rīgas domes prezidija locekļi - Marika Žuravļova ("Dzimtene") un Mihails Kameņickis (SC), kā arī Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Viesturs Silenieks.
Publicitātes reitingā vērojamas izmaiņas, ja iegūtos datus analizē centrālās un reģionālās preses griezumā, kā arī pēc valodas.
Pēc publicitātes apjoma reģionālajā presē trešajā vietā ierindojas Zalāns, bet Šlesers ieņem tikai 10.pozīciju. Satiksmes ministru apsteidz arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), kurš ieņem 6.vietu (kopējā reitingā 12.vieta), kā arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) - 8.vieta (kopējā reitingā 17.vieta).
Reģionālās preses griezumā 4.vietu ieņem Pauls, kamēr viņa publicitāte centrālajā presē - gan latviešu, gan krievu valodā iznākošajā - ļauj ieņemt vien 8.pozīciju.
Krievu valodā iznākošajā presē salīdzinoši lielu publicitāti guvis Rīgas mērs Birks, kurš ierindojas 3.vietā, kamēr Zalāns ieņem tikai 17.vietu, bet Roze - 18.vietu.
Veicot politiķu publicitātes reitingu pētījumu, monitorēti 17 nacionālie un 35 reģionālie preses izdevumi. Publicitātes reitinga pētījumā iekļauti visi Saeimas un Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un citi politiķi.
Nacionālās ziņu aģentūras LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām, piemēram, pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas.