Jāņu nakts var būt gan pirms, gan pēc gada garākās dienas, kas šogad ir 21.jūnijs. Ja vasaras saulgriežu punkts ir pirms pusdienas, gada īsākā nakts ir pirms gada garākās dienas. Šogad saulgriežu punkts ir pirmdienas pēcpusdienā plkst.14.29, tādēļ gada īsākā nakts ir nakts uz otrdienu.
Kristīgā baznīca Jāņu svinēšanu savulaik piesaistīja Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca atzīmē 24.jūnijā, lai gan īstais dzimšanas dienas datums nav zināms, vēsta Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā apkopotie materiāli par Jāņiem. Tomēr latviešu Jāņu tradīcijās kristietības pēdu nav, un Jāņu popularitāte saistāma ar senajām ieražām, nevis baznīcas svētkiem.
Nav skaidri zināms, kā Jāņus saukuši senie latvieši. Iespējams, tos sauca par Zāļu dienu, Ziedu dienu vai Ziedu svētkiem. Jāņu pamatā bija zemkopju tautu zemes auglības kults un saules kults, tie bija reliģiski svētki, kuros daudzināja Dieva Dēlu Jāni - auglības nesēju.
Uguns kurināšanu, papardes zieda meklēšanu un citas tradīcijas, kas saglabājušās līdz mūsdienām, var tulkot kā reliģiskus rituālus, kuru mērķis ir zemes, debess, cilvēka un Dieva saplūsme, meditācija, garīga transformācija un iniciācija.
Latviešu tautasdziesmu krājumā ir tūkstošiem Jāņu dziesmu. Tradicionālais refrēns Jāņu dziesmām ir līgo, arī līgā, līgojame, līgojē, Latgalē - leigū, leigo, rūto, rūtoj. Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus - par līgotājiem.
Neparastas spējas un dziednieciskas īpašības piedēvētas gada garākajā dienā plūktajām zālēm, kuras sauc par Jāņu zālēm, kā arī Jāņu ugunskuram un rasai Jāņu naktī un