Līdz piektdienai, kad beidzas partiju priekšlikumu pieņemšana grozījumiem likumā par čekas maisu publiskošanu, Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tikai SC deputāta Valērija Agešina priekšlikumu, kas paredz no likuma svītrot pantus par aģentu vārdu publiskošanu, aģentūra BNS uzzināja Saeimas Juridiskajā komisijā.
Partijas priekšlikumus likuma grozījumiem var iesniegt piektdien vēl līdz darba dienas beigām. Jau vēstīts, ka Saeima nolēmusi atkārtoti Valsts prezidentes atdotos grozījumus likumā par čekas maisu publiskošanu izskatīt 26.oktobra plenārsēdē. Tādējādi par čekas maisiem parlaments lems pēc Saeimas vēlēšanām, taču vēl vecajā parlamenta sastāvā.
Grozījumi likumā par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu paredzēja čekas maisu saturu publiskot no 1.novembra oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ar plašu paskaidrojuma rakstu par publicētajiem materiāliem.
Saskaņā ar likuma grozījumiem bija paredzēts publicēt informāciju no VDK uzskaites kartotēkām, norādot aptuveni 4500 cilvēku vārdus, uzvārdus, tēvavārdus, dzimšanas datus, segvārdus, savervēšanas laiku, darbavietu savervēšanas laikā un izslēgšanas laiku, ja tāds ir.
Atdodot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidente norādīja, ka jau pirms diviem gadiem uzsvērusi, ka, publicējot visus kartotēkas datus bez izņēmuma, tiks skartas to personu intereses, kuras sadarbojās ar PSRS drošības iestādēm organizētās noziedzības, korupcijas un citu smagu noziegumu apkarošanā, kam nebija nekāda sakara ar VDK darbību ideoloģiskajā jomā un represijām pret disidentiem un cīnītājiem par Latvijas neatkarību.
"Šādu personu datu publicēšana, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā konkrētā persona ir piedalījusies, varētu apdraudēt viņu personiskās dzīves neaizskaramību un fizisko drošību, bet tiesiskās paļāvības principa neievērošana - ietekmēt Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbību ar savu aģentūru," raksta prezidente.
Arī pārskatītajā likumā Saeima nav panākusi diferencētu pieeju VDK dokumentu izmantošanai un publicēšanai "tā, lai sabiedrības ieguvums būtu samērojams ar konkrētu indivīdu aizskartajām tiesībām, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme un Latvijai saistošie starptautiskie cilvēktiesību akti".
Prezidente norāda, ka 90% gadījumu VDK aģentu kartītes satur tikai ziņas par personas datiem, vervēšanas laiku un vietu, bet nesatur norādes par notikumu un apstākļu kontekstu, kādos personas dati ir parādījušies kartotēkā. "Latvijas valsts rīcībā diemžēl nav VDK aģentu lietu, kas ļautu izdarīt secinājumus par sadarbības motivāciju, pakāpi un apstākļiem," secināja Vīķe-Freiberga.
Viņa arī atgādināja, ka 1994.gadā pieņemtais likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" paredzēja bijušajiem VDK aģentiem iespēju nekandidēt uz amatiem, kurus tiem tika aizliegts ieņemt, un tādā gadījumā šo personu vārdi netiktu publiskoti.