«Pašvaldībām ir jākļūst par mūsu politikas galveno placdarmu. Tām jākļūst par kreisās politikas paraugu visā valstī,» sacīja Saskaņas centra valdes priekšsēdis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Saskaņas priekšsēdis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aicināja spēcīgākās nodaļas palīdzēt tiem saskaņiešiem, kuru pašvaldībās ir grūtības izveidot konkurētspējīgu komandu, jo lielais atbalsts Saeimas vēlēšanās parādot, ka daudzviet par SC labprāt balsotu, ja būtu tā saraksts.
Neizskan himna
Saskaņa kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju un Daugavpils pilsētas partiju veido apvienību Saskaņas centrs, kam ir lielākā frakcija Saeimā, bet partija ir opozīcijā. SC ilgstoši ir arī populārākais politiskais spēks. Latvijas faktu aptaujā novembrī par SC būtu gatavi balsot 22,9% aptaujāto. Saskaņas kongress, kurā piedalījās 353 delegāti, atšķīrās no citu partiju ikgadējiem forumiem - vispirms jau ar to, ka tā atklāšanā neskanēja Latvijas valsts himna. Lūgts to komentēt, J. Urbanovičs žurnālistiem sacīja: «Mani kā katoli pārsteidz jūsu jautājums. Ir taču Adventes laiks. Šis ir darba kongress.» Viņš vēl piebilda, ka «ar dziesmām un dejām kavē laiku tās partijas, kurām nav ko teikt». Arī partijas līdera ziņojums bija pieteikts kā pēdējā uzstāšanās, pasākumu sākot ar N. Ušakova uzrunu, kas gan bija vairāk pārskats par Rīgas domē paveikto. Tālāk bija vairāku valdes locekļu ziņojumi, no kuriem viens - Ivara Zariņa vēstījums, kurā tika kritizēta valdība, - ieilga, un J. Urbanovičs to pārtrauca ar lūgumu: «Ivar, esi tik labs un pabeidz savu sakāmo.» Sekoja aplausi, bet I. Zariņš vēl labu brīdi turpināja runāt.
Saskaņas priekšsēdis solīja, ka I. Zariņš un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš varētu doties uz nodaļām un runāt vairākas stundas ar partijas biedriem. A. Elksniņš teica, ka SC rosinās grozījumus Satversmē, lai Valsts prezidentu varētu vēlēt tauta. Jau tuvākajā laikā SC vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Saeimā pieņemtos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, par to informēja Valērijs Agešins.
Prasības pieteikumā kā Satversmei neatbilstošu apstrīdēs referendumu ierosināšanai noteikto augsto parakstu slieksni, kas ir desmitā daļa jeb ap 154 000 vēlētāju. Saskaņas centra deputāti atbalsta diskusiju par «izcilā jaunekļa Edmunda Sprūdža iniciatīvām», kā minēja Sergejs Dolgopolovs. Viņš atcerējās, ka arī Maskavas domē bija 35 deputāti, kā to Rīgā vēlas noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Taču SC ir pret to, ka laikā, kad partijas jau veido kandidātu sarakstus un izvirza mēra kandidātus, likumā vēl tiek veiktas būtiskas ar pašvaldību vēlēšanām saistītas izmaiņas. SC uzskata, ka galīgais lēmums par E. Sprūdža likumprojektiem būtu jāpieņem pēc pašvaldību vēlēšanām.
Valdība beidzot apstiprināja jau vasaras sākumā sagatavotos E. Sprūdža likumprojektus, kuri tagad jāskata Saeimai. Tie paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, kā arī svītrot normu, ka deputāta pienākumus domnieki veic no darba brīvajā laikā, - tas nozīmētu, ka pašvaldība var būt viņu pamatdarba vieta. N. Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka viņam nemaz pašvaldības ēkā nav 35 kabinetu, kuros izvietot deputātus. Rīgā vēl varētu sarūpēt algas, bet novados, viņaprāt, tas radīs papildu grūtības. No ministra teiktā gan iepriekš izrietēja - normas svītrošana nozīmē, ka deputāta darbs var būt algots, bet tā nav obligāta prasība un katra pašvaldība pati izlemj, kuriem deputātiem tas būs pamatdarbs.
(Visu rakstu lasiet 17.decembra laikrakstā Diena)