Saskaņas centra līdzdalība valdībā "būtu ļoti liels kompromiss", teica Tautas partijas (TP) nominētais premjera kandidāts Edgars Zalāns. Viņš uzskata, ka tādā gadījumā būtu jāpanāk ļoti stingras vienošanās, "lai viņu principi netiktu nesti iekšā valdībā". Taču TP pārstāvis arī saprotot Jauno laiku, kurš gribētu ienākt koalīcijā kopā ar vēl vienu opozīcijas partiju. Saskaņas centrs (SC) ir lielākais opozīcijas politiskais spēks ar 18 mandātiem Saeimā. SC vadība sola runāt tikai par ekonomiku, neaktualizējot savas politiskās prasības.
Jaunā laika vadība patiešām ir pieļāvusi sadarbību ar SC, taču izvirzītais premjera kandidāts Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis pret to ir izturējies rezervēti. Tāpēc vēl nevar paredzēt, vai SC būs valdībā, ja tās veidošanu Valsts prezidents uzticētu V.Dombrovskim. JL līdere Solvita Āboltiņa kreisās opozīcijas iesaistīšanu koalīcijā ir pamatojusi ar tās lielo pārstāvniecību Saeimā, taču arī uzsvērusi, ka sadarbība būs tikai par ekonomiskajiem jautājumiem. Tā ir viena no grūti izprotamām niansēm, jo koalīcijai var nākties lemt arī par politiskajiem jautājumiem. Piemēram, pērn augustā Saeima pieņēma paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai. SC toreiz balsojumā nepiedalījās, izejot no zāles.
Vaicāts, ko SC darīs, kad Saeimas darba kārtībā būs šādi apvienībai politiski jūtīgi jautājumi, SC līderis Nils Ušakovs atbildēja, būdams pārliecināts, ka tādi neparādīsies, jo tagad galvenais jautājums esot ekonomiskās krīzes pārvarēšana. Tas esot pats būtiskākais jautājums arī apvienības vēlētājiem. Tā bija SC līdera atbilde arī uz jautājumu, vai SC atsakās no pirmsvēlēšanu solījumiem — panākt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, nodrošināt brīvu valodas izvēli izglītībā.
TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš Dienai norādīja, ka tēvzemieši nevarēs iet valdībā kopā ar SC, jo "tajā ir cilvēki, kas nolieguši Latvijas neatkarību," domādams Sociālistiskās partijas līderi Alfrēdu Rubiku. SC gan ir piedāvājis, ka koalīcijas līgumu paraksta tikai Tautas saskaņas partija, tādējādi Sociālistiskā partija tieši nesadarbotos ar valdību. Līdzīgi pastarpinātas attiecības ar labējo koalīciju SC ir arī Rīgas domē. "Mēs arī zinām, kurā virzienā [austrumu] skatās Saskaņas centrs," teica G.Bērziņš un pieļāva, ka tas var atstāt iespaidu arī uz valsts attīstības kursu. Viņaprāt, nav iespējams nošķirt ekonomiku no politiskajām prasībām, kas izriet no ideoloģiskajām atšķirībām.