Saskata apdraudējumu KNAB

DP un KNAB vadītāji par ideju apvienot abas institūcijas oficiāli nav informēti. Gan DP šefs Jānis Reiniks, gan KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe to vērtēja kritiski, uzsverot, ka abiem dienestiem ir atšķirīgas funkcijas. J.Strīķe Dienai atzina, ka saskaņā ar ANO pretkorupcijas koncepciju korupcijas apkarošanai valstī ir jāveido neatkarīga institūcija, kāds KNAB arī tika izveidots. Viņa uzsvēra, ka DP un KNAB ir atšķirīgas funkcijas, DP ir pretizlūkošanas iestādes un pamatā nodarbojas ar lietām, kas saistītas ar valsts drošību. Kopumā, viņasprāt, ideja par abu iestāžu apvienošanu ir absurda, "man nav saprotams, kā šāds priekšlikums vispār radies un kāpēc KNAB jāapvieno ar DP". Sajūsmu par abu iestāžu apvienošanu nepauda arī DP šefs J.Reiniks. Ar preses pārstāves Kristīnes Apses-Krūmiņas starpniecību viņš Dienai atzina, ka DP rīcībā nav oficiālas informācijas par šādu plānu. Abām iestādēm esot atšķirīgas funkcijas un uzdevumi. Neviens viedokli par iespēju abas iestādes apvienot J.Reinikam neesot prasījis, un, pēc J.Reinika domām, šāda iespēja nav izskatāma. Nav skaidrības vai ar abu iestāžu apvienošanu risinājums varētu tikt rasts arī jau vairāk nekā pusgadu aktuālajam jautājumam par KNAB priekšnieka vietu, jo pēc abu iestāžu apbvienošanas par KNAB vadītāju kļūtu J.Reiniks. Pēc iekšlietu ministra M.Segliņa sacītā, konkursa rīkošana uz KNAB priekšnieka vietu ir nepareiza, jo neviens nopietns kandidāts konkursā nepiesakās. Netieši ministra teiktais vedina nojaust, ka konkurss uz KNAB šefa amatu beigsies bez rezultāta un īstais KNAB vadītāja kandidāts tiks meklēts pēc tam, uzrunājot konkrētas personas. Bijušais, valdošās kolīcijas pērn jūnijā atlaistais, KNAB šefs Aleksejs Loskutovs par ideju bija ļoti kritisks, uzsverot: "Ja tā tiešam ir nopietna, jāsaka, ka, no vienas puses, tā ir absurda, bet, no otras puses, liecina par mērķi likvidēt KNAB kā tādu, no biroja atstājot tikai nosaukumu." Tikmēr otrdien kļuva skaidrs, ka premjers ir piedāvājis likvidēt Informācijas analīzes dienestu (IAD). Premjers atzina, ka tas ir viņa priekšlikums un ka jautājums par IAD likvidēšanu, tiklīdz būs sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti un izmaiņas likumos, tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Kāpēc viņš šādu lēmumu pieņēmis, ja vēl pirms pāris nedēļām premjera biroja vadītājs Juris Radzēvičs atzina, ka jautājums par IAD likvidēšanu nav darbakartībā, I.Godmanis nepaskaidroja. IAD gada budžets pārsniedz pusmiljonu latu un tā ir premjera pārraudzībā esoša drošības iestāde, kas valdības vadītājam sniedz ziņojumus par ar valsts drošību saistītiem jautājumiem. Diskusijas par IAD lomu un funkcijām raisījās vēl pērn, kad toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) virzīja izmaiņas drošības likumos. Tās paredzēja paplašināt IAD pilnvaras, tajā skaitā ļaujot tam piešķirt saviem darbiniekiem augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem. Tā kā tā bija vien SAB kompetence, šādu pilnvaru piešķiršana IAD būtu izkropļojusi pielaižu sistēmu. Bija bažas arī, ka tas varētu kļūt par spēcīgu, premjera labā strādājošu specdienestu.