Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji Valters Raumanis un Mārtiņš Ecis norādīja, ka 2009.gadā ieslodzīto personu dienas uztura normas ir būtiski samazinātas un šobrīd viņi nesaņem cilvēka organismam nepieciešamo minimālo pārtikas daudzumu. Tādējādi apstrīdētais akts neatbilstot Satversmes 111.pantam, kas citastarp noteic, kas valsts aizsargā cilvēka veselību.
Satversmes
tiesa secināja, ka dienas uztura pamatnorma nenodrošina nepieciešamo
kalcija, A vitamīna un C vitamīna daudzumu, tā, piemēram, A vitamīns
tiek nodrošināts tikai apmēram 14 procentu, bet C vitamīns – tikai
30 procentu apmērā no nepieciešamā daudzuma. Ilgtermiņā šāds
uzturs var radīt veselības problēmas.
Tiesa norādīja,
ka, jāņem vērā tas, ka ieslodzītie atrodas pilnā valsts
apgādībā. Ne visiem ieslodzītajiem tiek nodrošināts darbs, tāpat
viņiem ir liegta iespēja saņemt pārtikas pienesumus. Līdz ar to
lielākā daļa ieslodzīto ir atkarīgi no uztura, ko tiem nodrošina
valsts. Tādēļ valstij ir pienākums nodrošināt ieslodzītos ar
pietiekamu uzturu, lai tā trūkums nevarētu nodarīt kaitējumu veselībai
arī ilgstošā laika posmā.
Tādējādi Satversmes tiesa atzina apstrīdēto aktu par neatbilstošu Satversmes 111.pantam un spēkā neesošu no 2010.gada 1.jūnija.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte aģentūrai BNS teica, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde pašlaik spēj ieslodzītajiem nodrošināt pilnvērtīgu ēdināšanu par to naudas summu, ko jau pašlaik piešķīrusi valsts.
"Dotajā situācijā, kad valstī uz nabadzības sliekšņa atrodas desmit tūkstoši ģimeņu, domājams, ka Satversmes tiesa pārspīlē vajadzību palielināt ēdināšanas normas ieslodzījuma vietās," pastāstīja Puķīte.
Viņš gan uzsvēra, ka viņam nav sīkāk jāiztirzā Satversmes tiesas pieņemtie lēmumi, bet tie jāizpilda.
"Ja valdībai dos rīkojumu palielināt līdzekļus ēdināšanai cietumos, mēs izdarīsim to tā, kā paredz likums," klāstīja Puķīte, norādot, ka problēma par papildu finansējuma piesaisti cietumnieku ēdināšanai gulsies uz Finanšu ministrijas un valdības pleciem.
(papildināta ar pēdējām rindkopām)