Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 3.punkts (apstrīdētā norma) noteic, ka krimināllietās, kas tiek ierosinātas līdz likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no likuma spēkā stāšanās dienas.Kā ziņots lēmums par M. Paudera saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 2004.gadā, kad spēkā vēl bija Kriminālprocesa kodekss. Savukārt pirmstiesas procesa termiņš lietā tika skaitīts no 2005.gada 1.oktobra – Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienas.Satversmes tiesa norādīja, ka saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu – Kriminālprocesa kodeksu – maksimālie pirmstiesas izmeklēšanas termiņi vispār nebija paredzēti. Tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma ir saudzējoša indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm, jo attiecina pirmstiesas procesa termiņu uz personām, kuru krimināllietās saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu maksimālie pirmstiesas izmeklēšanas termiņi nebija noteikti. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma, proti, Kriminālprocesa kodeksa, uz jauno tiesisko regulējumu – Kriminālprocesa likumu, un apstrīdētā norma šādu pāreju nodrošina.
Satversmes tiesa noraida digitalizācijā iesaistītā Paudera sūdzību
Kārtējais mēģinājums pārtraukt tiesvedību t.s. digitālgeitā cietis neveiksmi. Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu, ka Kriminālprocesa likuma pārejas noteikums par pirmstiesas procesa termiņu ir atbilstošs Satversmei. To apšaubīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš apsūdzēts digitālgeitas lietā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.