Mārtiņa rakstītais zinātniski pērnieciskais darbs (ZPD), kurā izpētīta dažu Latvijā sastopamu zvirbuļveidīgo putnu migrācijas modeļi, atzinīgi novērtēts šīgada Latvijas skolēnu zinātniskajā konferencē, kā arī atzīts par vienu no diviem labākajiem Latvijā, kas dod tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas mērogā — septembra otrajā pusē plānotajā jauno zinātnieku konferencē.
"Mārtiņš ir viens no labākajiem ornitologiem Latvijā," panākumu atslēgu atklāj Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) ornitologs Papes ornitoloģiskās stacijas vadītājs Oskars Keišs. "Prieks par padarīto," pieticīgi savu darbu vērtē pats Mārtiņš. Vaicāts par studijām pēc ģimnāzijas absolvēšanas, viņš min, ka, pateicoties profesionāļu vidū augsti novērtētam ZPD, bez konkursa ticis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.
Vēl nebijis pētījums
Projekta izstrādei nepieciešamo informāciju Mārtiņš ieguva Papes ornitoloģiskā stacijā, kur viņš pērnvasar pusotra mēneša laikā apgredzenoja ap tūkstoti caur Latviju migrējošu putnu, izmērot to spārnu garumu, svaru un tauku slāni. "Pēc šiem parametriem var noteikt, cik putns ir gatavs migrācijai," saka Mārtiņš un piebilst, ka tauku slāni nosaka putnam papūšot vēderā — tā spalvas atsedz daļēji caurspīdīgo putna ādu, caur kuru var redzēt taukus, kas ir dzeltenā krāsā, vai arī zarnas un aknas, ja tauku vēl nav gana. Savukārt spārnu garums mērīts, lai noteiktu migrācijas virzienu. "Ja spārni ir īsāki, tad putns nāk no ziemeļiem, toties tas pēc citiem parametriem, kā svars, ir lielāks par dienvidniekiem," ornitoloģijas likumsakarības skaidro Mārtiņš.
Kad dati bija savākti, Mārtiņš tos apkopoja īpaši veidotā datubāzē, un vien pēc ornitologiem zināmām metodēm izrēķināja Papē apgredzenoto putnu migrācijas viļņus. "Putni iedalās tālos migrantos, kas pārlido uz Āfrikas kontinetu, tuvos un fakultatīvos migranots — pēdējie ziemo tepat Latvijā," migrācijas atšķirības skaidro Mārtiņš un piebilst, ka siltās ziemas ietekmē vien tuvo migrantu kustību, dažiem īpatņiem arī ziemā paliekot savā ligzdā. "Migrācijas viļņi veidojas tādēļ, ka sliktos laikapstākļos putni faktiski nemigrē, bet labā laikā pārceļo lielām kolonijām," saka Mārtiņš.
Salīdzinot spārnu garumus vienas putnu sugas īpatņiem, kuri ceļoja dažādos laikos, Mārtiņa uzrakstītais ZPD ļauj noteitk, kuras putnu populācijas migrē ātrāk.
"Projekta veikšanai Mārtiņam uzticēju turpat 100 metru garu putnu ķeršanas tīklu, kas ir liela atbildība, jo tik lielā tīklā trāpās ļoti daudz putnu, un ornitologam, kurš tos gredzeno, visi jāpazīst," uzsver O.Keišs un piebilst, ka vairākus gadus ilgusī sadarbība ar Mārtiņu ļāvusi ticēt, ka viņš tiks galā. "Arī būdams amatieris, Mārtiņš ļoti daudz dotu ornitoloģijai, taču izskatās, ka viņš savu aizraušanos padarīs par profesionālu nodarbošanos," lēš O.Keišs.
Atradis savu vietu
Draugi un paziņas Mārtiņu raksturo kā ļoti atbildīgu un patstāvīgu cilvēku, kas pats ar visu tiek galā, pieļaujot, ka tas saistīts ar liktenīgiem pavērsieniem ģimenē, kad Mārtiņam bija četri gadi. Ieminoties par to, Mārtiņa paziņas teic, ka dzīve nav viņu lutinājusi. Nevēloties gan to sevišķi uzsvērt, uzreiz piebilst, ka dzīve laukos jau ir smaga — Mārtiņš pabeidza Laucienes pamatskolu un vidusskolas posmu mācījies ģimnāzijā. Reti par kuru cilvēku var dzirdēt tik daudz pozitīvu atsauksmju, min viņa pazinēji, sevišķi tiek uzteiktas Mārtiņa saskarsmes spējas, jo viņš esot ļoti pieklājīgs un patīkams cilvēks.
"Viņš ir atradis savu vietu ar mērķtiecību, skolēnu un klasesbiedru vidū ir cienīts, ar savdabīgu humora izjūtu," domās dalās I.Raituma un smejot piebilst — lai arī ģimnāzija piedalās daudzos ar vidi saistītos projektos, Mārtiņa klase skolotāju vidū vienmēr asociējās ar ornitoloģiju.4
* pēc nodokļu atvilkuma, kopējais prēmijas apjoms bija Ls 500
Vides ministrijas rīkotajā žurnālistu konkursā iegūto prēmiju Diena pārdāvina vienam no cerīgākajiem vides jomas jauniešiem — topošajam ornitologam Mārtiņam Briedim, kurš septembrī pārstāvēs Latviju Eiropas jauno zinātnieku konferencē