Vispirms šis SC priekšlikums komisijā ar balsu vairākumu tika noraidīts. Pret šo priekšlikumu nobalsoja deputāti Elīna Siliņa, Andris Buiķis (V) un Arvils Ašeradens (V), un vēl trīs deputāti atturējās. Tad deputāts Andrejs Klementjevs (SC) paziņoja, ka SC atsauc visus savus priekšlikumus un veiks politiskās aktivitātes, lai apturētu pensiju reformu.
Komisijas sēdē tika izsludināts pārtraukumus, kura laikā labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un Ašeradens veica pārrunas ar SC deputātiem. Pēc šīm sarunām komisija vēlreiz balsoja par šo pašu priekšlikumu, un šoreiz tas tika atbalstīts, gandrīz visiem balsojot "par", bet vienam deputātam atturoties.
Pirms pirmās balsošanas par šo priekšlikumu Viņķele uzsvēra, ka šis būs kārtējais gadījums, kad tiek mainīti noteikumi spēles vidū, balstoties uz nepārbaudītu informāciju. Savukārt komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un Klementjevs, kuri bija iesnieguši šo priekšlikumu, uzsvēra, ka vecākiem, kuri vismaz astoņus gadus veltījuši bērna ar invaliditāti vai piecu bērnu aprūpei, ir grūtības sakrāt patlaban nepieciešamo 30 gadu darba stāžu. Tātad priekšlaicīgi pensiju šie cilvēki nevar saņemt tieši augstā darba stāža dēļ.
Ņemot vērā, ka tika atbalstīts šīs priekšlikums, Viņķele aicināja atsaukt šodien atbalstītos deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumus par to, ka bērnu ar invaliditāti vai piecu un vairāk bērnu vecāki varētu paši veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas par periodu no 1991. līdz 1995.gada beigām, lai iegūtu nepieciešamo 30 gadu apdrošināšanas stāžu. Parādnieks šo priekšlikumu atsauca.
Iepriekš Klementjevs žurnālistiem skaidroja, ka SC piekritis kompromisam pensiju jautājumā, jo izdevies vienoties par trīs jautājumiem, tostarp arī samazināt minimālo stāžu priekšlaicīgām pensijām vecākiem, kuri vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus vai bērnus ar invaliditāti.
Tāpat SC būtisks ir priekšlikums par tiesībām uz pensijām ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un kaitīgos apstākļos, kā arī par darbu sevišķi smagos un smagos apstākļos, kuru komisija šodien vēl neizvērtēja. Trešā kompromisa vienošanās esot bijusi paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014.gada, reformai noslēdzoties līdz 2024.gada beigām. Iepriekšējā likumprojekta redakcija paredzēja pensionēšanās vecumu - 65 gadus - sasniegt 2020.gadā.
Sociālo un darba lietu komisija darbu pie likumprojekta izskatīšanas nolēma turpināt 22.maijā plkst.9.
Kā ziņots, par likumprojekta virzību atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā otrajam lasījumam iesniegti 57 priekšlikumi, tostarp tādi, kas būtiski maina likumprojekta pirmā lasījuma redakciju.
Otrdien Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja priekšlikumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā. Atbalstītais priekšlikums paredz, ka 65 gadu pensionēšanās vecums tiks sasniegts 2025.gadā.
Šādu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu atbalsta arī Labklājības ministrija.