SC biedrībai "Par tautas tiesībām", visticamāk, nepievienosies

_Par tautas tiesībām _(PTT) paredzēts nodibināt šonedēļ, un tā darbosies tikai referenduma kampaņā par arodbiedrību rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Par tiem tautas nobalsošana notiks 2.augustā. JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un PS līdere Sandra Kalniete _Dienai _uzsvēra, ka apvienošanās būs laba zīme sabiedrībai, ka lielo mērķu vārdā ir iespējams nolikt malā nenozīmīgās nesaskaņas. PS izveidojās pēc JL sašķelšanās. Abas politiķes uzsvēra, ka referendums ir tik svarīgs pasākums, kurā nepieciešams apvienot visus spēkus, ieskaitot finansējumu, kura avoti tikšot publiski atklāti. SCP valdes loceklis Artis Pabriks otrdien vēl nevarēja pateikt, vai viņa pārstāvētā biedrība, kas vēl nav pārtapusi partijā, iesaistīsies kopīgajā kampaņā, jo sarunas vēl nav beigušās. Jautājums par potenciālajiem finansētājiem esot viens no tiem, par ko jāgūst skaidrība. PTT dibināšanā iesaistīsies biedrība _Tautvaldība_, kas ar JL sadarbojās jau pagājušajā vasarā. Tās valdes loceklis Kaspars Apinis _Dienai _atzina, ka arī tagad domas ar JL sakrīt, jo visiem ir kopīga vēlme ietekmēt pie varas esošos politiskos spēkus. Pēc dibināšanas PTT apvienos vēl plašāku referenduma atbalstītāju loku, tai plāno pievienoties, piemēram, sociāldemokrāti, sieviešu organizācijas, kā arī partija _Visu Latvijai_. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ar atsevišķu kampaņu savus atbalstītājus uz referendumu aicinās _Saskaņas centrs_, kā varēja secināt no SC frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča sacītā, ka "viņi varētu justies neērti, ja mēs arī tur piedalītos". J.Urbanovičs norādīja, ka šogad nav paredzētas nevienas vēlēšanas, kas uzliktu tēriņu ierobežojumus, tāpēc SC neredz apgrūtinājumus kampaņas finansēšanai. SC pārstāvis varētu saprast vairāku nevalstisko organizāciju apvienošanos, lai iesaistītos referenduma kampaņā, bet, viņaprāt, vairāku partiju apvienošanās vienā biedrībā varētu kaitēt referenduma rezultātam. S.Āboltiņa tam nepiekrīt, uzskatot, ka tik svarīgam mērķim ir jāapvieno visi iespējamie resursi un tas būs arī vēlētājiem saprotamāk, nekā ja tiktu piedāvātas vairākas dažādu spēku reklāmas kampaņas. Pārsvarā tie būs aicinājumi uz referendumu televīzijā, radio un vides reklāmās. No Tautas partijas frakcijas vadītāja Māra Kučinska teiktā varēja secināt, ka partija neplāno īpašā kampaņā skaidrot vēlētājiem, kāpēc tā aicina savus atbalstītājus nepiedalīties referendumā. M.Kučinskis neticīgi vērtē solījumus publiskot kampaņas ziedotājus, atgādinot par biedrību daudz plašākām iespējām izmantot juridisko personu ziedojumus un arī neatklāt naudas izcelsmi. Piemēram, Sabiedrības citai politikai dibinātājs Aigars Štokenbergs bija paziņojis, ka ir ieguldījis pensiju referenduma kampaņā ap 100 000 latu personīgo līdzekļu un neviens nevarot pārbaudīt, kā ir patiesībā. M.Kučinskim ir bažas, vai 2.augusta referenduma kampaņu nefinansēs spēki, kuri vēlas, lai šī Saeima nenostrādā līdz pilnvaru beigām, kas varētu būt gan tie, kam tagad nav politiskās ietekmes, kuru vidū varētu būt arī tā dēvētie Aivara Lemberga opozicionāri, gan arī "kādi spēki ārpus Latvijas, kam nepatīk mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā," pieļāva M.Kučinskis.