SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins skaidro, ka norma par to, ka tautas nobalsošanas ierosināšanai no 2015.gada būs nepieciešama viena desmitā daļa vēlētāju parakstu esot nesamērīga un vienlaikus tā esot pretrunā vairākiem Satversmes pantiem.
Tāpat šādas izmaiņas padara tautas nobalsošanu praktiski neiespējamu un kaitē demokrātijai, uzsvēra Agešins.
Pašlaik šīs pieteikums top un to plānots sagatavot pāris mēnešu laikā.
Kā ziņots, likuma grozījumi Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu nosaka, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.
Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai. Taču pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.
Ar lūgumu atdot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas centra (SC) frakciju deputātu vārdā vērsās Uldis Augulis un Jānis Urbanovičs. Bērziņš nolēma girzījumus izsludināt.
ZZS un SC deputāti, savācot vairāk nekā nepieciešamos 34 parakstus, iepriekš jau rosināja vākt parakstus par referenduma rīkošanu saistībā ar tautas nobalsošanas organizēšanas kārtības maiņu. "Referenduma par referendumiem" iniciēšana tomēr netika turpināta, jo Valsts prezidents Bērziņš likumprojektu atkārtoti nodeva izskatīšanai Saeimā.