Šādu viedokli Krivcova pauda otrdien notiekošajā diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums", kuru rīko žurnāls Jurista Vārds sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kurā pulcējušies Saeimas Juridiskās komisijas deputāti un tieslietu eksperti.
"Es neredzu juridiski nevienu aizliegumu, kāpēc mazākumtautību valodai nevar mainīt statusu. Jautājums nav juridisks, bet gan politisks – vai mums vajag krievu valodu kā valsts valodu," diskusijā sacīja Krivcova.
Viņa uzsvēra, ka Satversmes pamatā ir atvērtā demokrātija, kas nozīmē, ka tautas labums nav iepriekš noteikts un tas tiek noskaidrots diskusijās. Ne tikai atzīstam vairākuma varu, bet arī cilvēktiesības, norādīja Krivcova, kas pēc izglītības ir juriste.
"Esošajai valodas politikai nav konstitucionāla ranga. Satversmē nav rakstīts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tam [minētajai latviešu valodai] ir liela nozīme, bet tas nenozīmē, ka Satversme aizliedz papildināt šos simbolus," klāstīja Krivcova.
Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" iniciējusi gaidāmā tautas nobalsošana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kad juristi saņēma pārmetumus par pārāk vēlu pamošanos, otrdien diskusijas sākumā norādīja žurnāla Jurista Vārds galvenā redaktore Dina Gailīte.
Sarunas centrā ir jautājumi par Satversmes kodolu un kā Satversmes kodolu var mainīt, vai var pievienot jaunas vērtības un vai par jebkuru priekšlikumu var balsot.
Jau ziņots, ka SC nav vienotas nostājas par to, vai krievu valodai Latvijā jāpiešķir valsts valodas statuss, taču apvienības līderi – Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs – to atbalsta.