SC arī uzskata, ka nepieciešams atcelt ierobežojumus dubultpilsonībai. Latvijas pilsoņiem nepieciešamības gadījumā ir jābūt tiesībām uz dubultpilsonību ne tikai ar Eiropas Savienības un NATO valstīm, kā to ierosina valdošās partijas, bet ar visām pasaules valstīm, norāda SC.
"Pašlaik valstī ir aptuveni 13,5 tūkstoši bērnu – nepilsoņu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši jau vairāk nekā 20 gadu, bet valstī joprojām dzimst mazuļi ar nesaprotamu statusu," saka SC 11. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
V.Agešins skaidroja, ka šiem bērniem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Tomēr vecākiem ir jāiesniedz iesniegums par to, ka viņi vēlētos, lai bērnam ir Latvijas pilsonība. "Uzsvēršu, ka nepieciešama abu vecāku piekrišana, bet tas dažkārt rada papildus problēmas. Dažkārt bērna vecāki jau izšķīrušies, tēvs nedzīvo Latvijā… Pati nepieciešamība iesniegt šādu iesniegumu ir nevajadzīga formalitāte, kas rada tikai papildus grūtības, reģistrējot bērnu kā pilsoni. Mēs uzskatām, ka ir jāievieš šāda kārtība: bērns, kurš piedzimis nepilsoņu ģimenē, automātiski tiek atzīts par Latvijas pilsoni, ja viņam nav citas valsts pilsonības," teica V.agešins.
SC 11. Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilevičs uzskata, ka automātiski ir jāpiešķir pilsonība visiem nepilsoņu bērniem, kuri Latvijā pabeiguši skolas – neatkarīgi no tā, vai tās ir skolas ar latviešu mācību valodu, vai mazākumtautību skolas.
Politiskās apvienības SC frakcija sagatavojusi arī Pilsonības likuma grozījumus, kuri reglamentē dubultpilsonības iespēju.
"Atšķirībā no valdošajām partijām, mēs uzskatām, ka Latvijas pilsonis vienlaikus var būt ne tikai ES un NATO valstu, bet arī jebkuras citas pasaules valsts, tai skaitā, arī Krievijas un NVS valstu pilsonis," norādīja V.Agešins.
Viņapārt, nav pieļaujama valstu dalīšana pirmajā un otrajā šķirā. "Vēl vairāk – nedrīkst atšķirīgi izturēties pret Latvijas pilsoņiem, kas apriori ir vienlīdzīgi. No šī viedokļa ir absolūti nesaprotams, kāpēc Latvijas pilsonis, kura dzīve ir saistīta ar Lielbritāniju, varēs iegūt šīs valsts pilsonību, bet pilsonim, kura dzīve ir saistīta ar Krieviju, analoģiska iespēja būs liegta. Tāpat mēs uzskatām, ka valdošajām partijām ir jāatceras par latviešiem, kuri daudzus gadus nodzīvojuši Krievijā, un jādod viņiem tiesības uz dubultpilsonību," sacīja politiķis.
Politiskās apvienības SC 11. Saeimas frakcija uzskata arī, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušie 20 gadi ir pietiekams termiņš, lai atceltu ierobežojumus iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā tiem pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem, kuri pēc 1991. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas biedri.
"Politiskiem uzskatiem, ja tie nav saistīti ar aicinājumiem uz vardarbību, nevajadzētu būt šķērslim pilsonības iegūšanā – tādi ir demokrātijas principi," pauda SC 11. Saeimas frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs.