Pēc sociālo partneru domām, budžetā netiek veikti solidāri izdevuma mazināšanas pasākumi un tas atstās negatīvu iespaidu vidējā termiņa attīstību.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Vitālijs Gavrilovs sēdē atzina, ka viņa virzītie priekšlikumi budžetam nav ņemti vērā un ir pieņemts tikai politisks lēmums, par kuru vienojušās "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība.
Budžeta projektā nav izteikts akcents uz izdevumu mazināšanu, tas atstās negatīvu iespaidu ilgtermiņā, uzskata LDDK.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja, ka atliek tikai konstatēt, ka "sagatavotais budžets ir vai nu nevēlēšanās darīt darbu, kā tas ir jādara, vai arī politiskās gribas trūkums".
Sēdes laikā kompromisus nepiedāvāja arī valdības pārstāvji, uzsverot, ka šobrīd panāktās vienošanās ir iespējamie kompromisi un alternatīvus budžeta deficīta mazināšanas pasākumus atrast šobrīd ir ļoti grūti.
Jau ziņots, ka šodien valdība turpinās darbu pie nākamā gada budžeta, vērtējot tieši ministriju izdevumu pozīcijas.
Kā ziņots, šodien pie valdības ēkas notika arodbiedrības protesta akcija, kurā piedalījās vairāki simti cilvēku.
LBAS valdībai izvirzīja vairākas prasības - saglabāt samazināto 10% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, elektroenerģijai un siltumenerģijai, paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli un krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē. LBAS kategoriski ir pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.
LBAS, iepazīstoties ar 2011.gada valsts budžeta projektu, pauž nostāju, ka 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumi skar katru Latvijas iedzīvotāju un pazemina viņu, sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.
Pretēji tam, ka valdība pirms vēlēšanām valsts izdevumu mazināšanu uzskatīja par prioritāti un solīja izveidot progresīvu nodokļu sistēmu, pārliekot smagumu no darbaspēka nodokļiem uz citām jomām, diemžēl realitātē darbiniekiem ieplānoti jauni izdevumi - 2011.gada budžeta konsolidācijai paredzēts par 70% palielināt nodokļu ieņēmumu daļu un tikai par 30% samazināt izdevumus. Skaidri redzams, ka pašlaik valdība ir atteikusies veikt strukturālās reformas un nesamazina valsts pārvaldes izdevumus, uzsver LBAS.
Visvairāk izmaiņas skars tieši PVN paaugstināšanu. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret PVN likmes celšanu elektroenerģijai no 10% uz 22% - tas ir necilvēcīgi bargs un nepārdomāts priekšlikums.
LBAS nepiekrīt PVN likmes paaugstināšanai siltumenerģijai, jo šī gada 1.oktobrī parāds par siltumenerģiju pašvaldībās bija vairāk nekā 15 miljoni latu, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jau pašlaik nespēj samaksāt esošos rēķinus par siltumenerģiju. Attiecīgi arī pārējo samazināto PVN likmju celšana, piemēram, dabasgāzei, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem, krasi samazinās iedzīvotāju labklājības līmeni. Arī iedzīvotāju NĪN parādi pašvaldībām jau pārsniedz 30 miljonus latu, tāpēc šī nodokļa paaugstināšana dzīvojamajām platībām, nepiemērojot neapliekamo minimumu, palielinās iedzīvotāju parādsaistības pašvaldībām.
Paralēli PVN likmes celšanai medikamentiem valdība nekautrējas samazināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem, valdību kritizē LBAS. Neskatoties uz vislielākajiem iedzīvotāju līdzmaksājumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem Eiropā, kā dēļ lielākai daļai pacientu medicīniskā palīdzība kļuvusi nepieejama, valdība arī 2011.gadā plāno turpināt situāciju veselības aprūpē vēl vairāk pasliktināt un mirstību palielināt, uzskata arodbiedrības.
Pretēji Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem valdībai atturēties no veselības aprūpes budžeta samazināšanas, pretēji politiķu solījumiem uzlabot pieejamību medicīnai, tomēr par 12,5 miljoniem latu budžets medicīnai būs mazāks. Palielinot pievienotās vērtības nodokli zālēm, medicīnas precēm, elektroenerģijai, medicīniskie pakalpojumi arī kļūs dārgāki un pacientu līdzmaksājumi nemazināsies. Tas nozīmē, ka valdība norobežojusies no pirmsvēlēšanu solījumiem par veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu un rīkojas pret valsts iedzīvotāju veselības interesēm, uzskata LBAS.
Valdības plānos ir valsts finansēto budžeta vietu studentiem samazināšana, no 2011./2012.mācību gada nefinansējot sociālo zinātņu studiju vietas, un šādi lēmumi tiek pieņemti bez nozaru vajadzību un šādas rīcības seku izvērtēšanas.
Nodokļu izmaiņas darbiniekiem - iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) nelielais samazinājums, neapliekamā minimuma un minimālās darba algas palielināšana - nespēs segt iepriekšminēto PVN likmju celšanas radītos izdevumus, un tādējādi šādas nodokļu politikas izmaiņas neapšaubāmi būs jūtams robs katras ģimenes budžetā, uzskata LBAS. Tāpat sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšana par 2% (no 9% uz 11%) tieši uz darba ņēmēja rēķina nekad nav bijusi valdības un sociālo partneru dienaskārtībā. Līdzīgs pavērsiens ir lēmums par ģimenes valsts pabalsta noņemšanu par katru bērnu. Šādi lēmumi skaidri parāda, ka 2011.gadā lielākais slogs tiek uzlikts uz jau tā maksātnespējīgās Latvijas sabiedrības pleciem.
"Par samazināto PVN likmju saglabāšanu dažas nedēļas pirms 2011.gada valsts budžeta izstrādes LBAS ar valdībā esošajām politisko partiju apvienībām parakstīja saprašanās memorandus, kuros tika pausts atbalsts samazināto PVN likmju saglabāšanai 10.Saeimas laikā. Diemžēl parakstītās vienošanās tiek ignorētas. Šāda valdībā esošo politisko partiju rīcība liecina vai nu par partiju nespēju veikt pareizus aprēķinus attiecībā par valsts ekonomisko situāciju, vai arī par partiju ieceri vienošanās nemaz nepildīt," uzsver Krīgers.
Kaut arī ir izstrādāts plašs ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, no tā nākamajā gadā valdība plāno iegūt tikai 15 miljonus latu, tajā pašā laikā no PVN likmes celšanas elektroenerģijai plānots iegūt 14 miljonus latu. LBAS uzskata, ka ēnu ekonomikas apkarošanai valsts budžetā ir jāsniedz krietni lielāks ieguvums.
LBAS uzskata, ka šīs nodokļu izmaiņas un citi konsolidācijas pasākumi neveicinās legālās ekonomikas izaugsmi, bet arvien vairāk stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu un iedzīvotāju emigrāciju.
LBAS norāda, ka valdība 2011.gada budžeta sastādīšanā pieļauj vēl vienu kļūdu - tā neveic vidējā termiņa - trīs gadu - valsts budžeta plānošanu, kas, pēc sociālo partneru domām, nodrošinātu vienmērīgāku nodokļu politiku un veicinātu straujāku tautsaimniecības un nodarbinātības izaugsmi.