SC Saeimas frakcijas deputāti nosūtījuši vēstuli visām parlamenta frakcijām un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas, kurā tiek skaidrota nepieciešamība veikt grozījumus, kā arī izteikts aicinājums grozījumus tomēr izskatīt.
Grozījumus bija paredzēts skatīt ceturtdienas Saeimas sēdē, taču atbildīgā komisija, kurā iepriekšējā dienā grozījumi atbalstu nebija guvuši, nebija iesniegusi priekšlikumu tabulu, līdz ar to parlamentam nebija, par ko balsot. Saeimas Budžeta komisija šonedēļ otrdien bija noraidījusi izmaiņas likumā, taču dienu vēlāk opozīcija atkārtoti mēģināja panākt likuma tālāku virzību. Proti, SC deputāts Ivans Ribakovs komisijas sēdē rosināja Kredītiestāžu likuma grozījumus atkārtoti iekļaut komisijas darba kārtībā un pārbalsot otrdienas komisijas balsojumu. Tomēr balsis sadalījušās tāpat kā otrdien, un likumprojekta virzība tika noraidīta.
Sākotnēji Kredītiestāžu likuma grozījumi bija iekļauti ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Ierosinājums tos izslēgt no darba kārtības neguva atbalstu, taču vēlāk, kad deputātiem par likumprojektu bija jābalso, izrādījās, ka tabula nav iesniegta un deputāti nevar balsot par dokumentu. Arī vēlāk tika secināts, ka tabulas joprojām nav, un likumprojekts tika pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.
SC vērtē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija, neiesniedzot likumprojekta kopsavilkuma tabulu un nepieļaujot likumprojekta izskatīšanu parlamenta pavasara sesijā, "faktiski sarīkojusi sabotāžu".
SC uzskata, ka grozījumi likumā jāizskata ātrāk, jo tie samazinās iespējamu mahināciju risku Parex bankas restrukturizācijā un iespējamā pārdošanā. Grozījumu kritiķi gan norādīja uz to iespējamo vēlību bijušajiem bankas akcionāriem. Diena jau vēstīja, ka pēc Parex sadalīšanas labajā un sliktajā daļā otrajā paliktu arī
bijušo Parex akcionāru noguldītais bankas subordinētajā
kapitālā. Par to bijušie bankas īpašnieki pērn procentos saņēma teju
piecus miljonus latu. Grozījumi paredzēja, ka sliktajai daļai pēc
sadales vismaz trīs gadus būtu jāstrādā kā kredītiestādei. Ja sliktā
daļa šajos trijos gados nespētu pildīt prasības kredītiestādēm, to
nevarētu pārveidot vai pasludināt par maksātnespējīgu. Banka būtu
jāstutē valstij, bet bijušajiem akcionāriem vismaz trīs gadus būtu
nodrošināti procenti par noguldīto.