Biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par problēmām veselības aprūpē "Saskaņas centra" deputāts Vitālijs Orlovs norādīja uz 4,5% prognozi, kamēr "Vienotības" pārstāve Ilze Viņķele - uz 5%.
"Tas būs grūti, sevišķi saprotot, ka nākamā gada budžetu veidos vēl esošā valdība, taču nākamā varēs to mazliet pielāgot. Neesam pirmie, kas to sola, taču līdz šim "Saskaņas centram" nav bijusi iespēja strādāt valdībā vai koalīcijā. Turklāt 4,5% nav daudz, to arī pieprasa medicīnas sabiedrība, jo tas ļaus palielināt atalgojumu sektorā un kompensējamo zāļu sarakstu," skaidro Orlovs.
Vienlaikus Viņķele norādīja, ka ilgtermiņā jāpanāk iespēju Latvijas iedzīvotājiem ļaut pagarināt veselībā nodzīvoto gadu skaitu un mūža ilgumu, taču kā tuvāko mērķi pauda apņemšanos palielināt veselības aprūpes budžetu līdz 5% no IKP.
Tam iebilda Orlovs, paužot viedokli, ka dažu gadu garumā nav iespējama rādītāja palielināšana par 2%, taču Viņķele akcentēja, ka tas ir mērķis, uz ko tiekties.
"Tāpat jāturpina pašlaik iesāktais, pārejot uz ambulatoro aprūpi. Pašreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija) to dara ļoti atzīstami, un viņa veikumu var paslavēt. Viņš ir celmlauzis un konsekventi virzījies uz priekšu. Domāju, virknē jautājumu veselības aprūpē neviena politiskā partija neko nedarītu citādi. Sociālajā politikā viedokļi var atšķirties, taču, manuprāt, veselības aprūpē lielu pretrunu nebūtu. Tas ir labs signāls, jo liecina, ka partijas vismaz vienā jautājumā var atrast kopīgu valodu," uzskata Viņķele.
Savukārt Šlesera reformu partijas LPP/LC veselības ministra amata kandidāts Jānis Zaržeckis piebilda, ka nepietiekamā finansējuma dēļ veselības ministram esot ļoti nepateicīgs uzdevums.
"Viņš man atgādina bērnu ģimenē, kuram iedod desmit santīmus baltmaizes kukuļa iegādei, lai arī ir labi zināms, ka tas maksā vairāk nekā 20 santīmus. Pēc atgriešanās viņu sāk strostēt par to, kāpēc maize nav sagādāta. Nav jāizgudro velosipēds - jāsāk ar aptuveni to pašu sabiedrības finansējuma daļu, kāda ir Lietuvā, Igaunijā. Tas ir sabiedrības jautājums - vai tā ir gatava samest mazliet vairāk naudas slimo ārstēšanai. Slimam cilvēkam spiest ārā naudu nav humāni. Mana kā ārsta pārliecība ir tāda, ka sabiedrība tam ir absolūti gatava. To pierāda atsevišķi piemēri ziedošanas projektos. Cilvēki galvenokārt ir noskaņoti pozitīvi," pārliecināts ir Zaržeckis.
Zatlera reformu partijas veselības ministra amata kandidāts Dins Šmits partijas stratēģisko mērķi veselības aprūpē sadala trīs daļās - veselības uzlabošana visā mūža garumā, iedzīvotāju atbildības veicināšana par savu veselību un motivējoša un ilgtspējīga finansējuma modeļa ieviešana.
"Aktīvā līdzdalība savā veselībā ietver arī personisko finansējumu caur nodokļiem. Pašlaik nozare tiek finansēta no kopējā budžeta. Taču daudz iedzīvotāju ir ārpus šīs sistēmas - tie, kuri vienkārši nemaksā nodokļus, tie, kuri dzīvo ārzemēs, taču veselības aprūpi ierodas saņemt Latvijā. Ir jārod iespēja šiem cilvēkiem piedalīties savas veselības aprūpes finansēšanā. Kā to izdarīt, ir vairāki varianti, taču patlaban tos nav iespējams nosaukt," stāsta Šmits.
Viņš atzīst, ka neatliekamā palīdzība ir nepieciešama pilnīgi visiem. Taču sekundārajā veselības aprūpē esot jāievieš atšķirības pieejamībā atkarībā no tā, vai iedzīvotājs maksājis nodokļus.
Jau ziņots, ka politiķiem nebija vienprātības par veselības aprūpes finansējuma modeļiem.
Veselības aprūpes budžets 2011.gadā ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2008.gadā, kad veselības aprūpes budžets bija 576,5 miljoni latu.