SCP uzskata, ka ministrijas iesāktie darbi ir jāpabeidz, lai no tiem "labumu gūtu simtiem tūkstoši lauku un pilsētu iedzīvotāji". Iepriekš partija jau pauda viedokli, ka RAPLM likvidēšana ir bīstama pašvaldību iesāktajiem un Eiropas Savienības līdzfinansētajiem infrastruktūras uzlabošanas projektiem. "Steiga un neapdomība var radīt zaudējumus tiem ļaudīm laukos un pilsētās, kas cer uz labākiem apstākļiem savai uzņēmējdarbībai, cer uz darba vietām, ko daudzie aizsāktie projekti sola," vērtēja SCP un aicināja nepieļaut sasteigtus lēmumus attiecībā uz RAPLM.
Kā informē SCP, K.Korna dzimusi 1975.gadā Ventspilī, tur ieguvusi vidējo izglītību. Vēlāk viņa Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguva jurista kvalifikāciju, Rīgas Juridiskajā augstskolā – sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē – starptautiskās un Eiropas tiesības. Šobrīd turpina studijas Latvijas Universitātē juridiskās zinātnes doktora programmā civiltiesībās. K.Korna darba karjeru sākusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kā Ārējo sakaru nodaļas vadītāja, vēlāk strādāja Satversmes tiesā kā tiesneša palīgs, Saeimas Juridiskajā birojā kā konsultante, bet patlaban strādā a/s Latvijas gāze par Nekustamo īpašumu daļas vadītāju.
Iepriekš partija ārlietu ministra amatam virzīja Arti Pabriku, bet tieslietu ministra amatam - bijušo KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu.
Kā vēstīts, par RAPLM likteni tiks lemts pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes. Komisija šonedēļ lems, vai grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas nosaka ministriju skaitu, ir vispār skatāmi šīs Saeimas laikā.