«Es savu viedokli nemainīšu, tāds ir mans uzskats jebkurā gadījumā. Ja ministrs amatu zaudē pēc paša vēlēšanās, tad kompensāciju nepienākas, ja amatu zaudē no paša neatkarīgu apstākļu dēļ, tad kompensācija jāmaksā,» atzina M.Segliņš.
Jautāts, vai šis princips būtu jāpiemēro arī kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP), kura pirmdien paziņoja par demisiju, TP priekšsēdis mirkli svārstījies atzina, ka vispār jau jā. Taču tad attapies, ka ministre no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, teica: «Nu ja viņa var saņemt slimības pabalstu, tad kompensācija nav jāmaksā.» Ja slimības pabalsta H.Demakovai neesot, tad gan kompensācija viņai pienākoties.
Uz jautājumu vai H.Demakovas atkāpšanās būtu jāvērtē kontekstā ar asi kritizēto gandrīz 7 miljonus latu lielo Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līguma noslēgšanu pērnā gada pēdēja darba dienā M.Segliņš teica: «TP valde šo jautājumu jau skatīja. Bija asas debates.» Taču nekāda cita vērtējuma koncertzāles līgumam un ministres atbildībai no TP puses nebūšot. Pēc M.Segliņa jau iepriekš atzītā, H.Demakova ir labi darījusi savu darbu un «ļoti žēl, ka slimības dēļ viņai nācās pamest amatu.»
H.Demakovai, kura šobrīd atrodas ārvalstīs, nav nekāda pienākuma sniegt komentārus presei ne par kompensāciju, ne koncertzāles līgumu, Dienai norādīja Kultūras ministrijā, tādēļ nav izdevies noskaidrot, vai bijusī amatpersona pieņems kompensāciju. Ar pašu H.Demakovu Dienai sazināties neizdevās.
"Saistībā ar kompensāciju Kultūras ministrija iesaka vērsties ar jautājumu Valsts kancelejā, savukārt jautājumi par Rīgas koncertzāles projektu uzdodami valsts aģentūrai „Jaunie „Trīs brāļi””, sacīja ministrijas preses sekretāre Dace Vizule, lūgta šos jautājumus nodot H.Demakovai.
H.Demakovai pienākas kompensācija trīs mēnešu algu apmērā, kas ir 6441 latu pirms nodokļu samaksas, ko paredzēts izmaksāt trīs mēnešu laikā nevis visu uzreiz, informē Valsts kanceleja.