Šodien abu partiju līderu intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" Segliņš sacīja, ka pēdējā laikā TP un JL sadarbība ir uzlabojusies un valdība sākusi strādāt konstruktīvāk. "Mēs patiešām spējam sastrādāties," vērtējot pēdējās trīs valdības sēdes, sacīja Segliņš. Savukārt Āboltiņa pauda gandarījumu, ka TP "mainījusi retoriku", taču norādīja, ka viņas pārstāvētā partija sagaida konkrētu darbu un priekšlikumus no TP.
Vēlāk, neskatoties uz pausto apņemšanos, divu valdības koalīcijas partneru politisko spēku līderi tomēr nespēja atturēties no savstarpējiem pārmetumiem.
Āboltiņa pārmeta TP, ka tā konstruktīvu priekšlikumu vietā piedāvā paplašināt lata koridoru vai arī rosina ļaut naktīs tirgot alkoholu, lai kā "Staļina laikos tauta dzertu šņabi". "Ne [Andra] Šķēles desmit punktu plāns, ne [Edgara] Zalāna tā sauktais reformu plāns nepiedāvā konkrētus risinājumus," uzsvēra JL līdere. Tāpat Āboltiņa pārmeta TP viedokļu maiņu saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu.
Uz pārmetumiem Segliņš norādīja, ka "Solvita visu laiku pavelk uz kašķi". Lai arī TP līderis apņēmās "izmantot iespēju un paklusēt", tomēr viņš melos vainoja premjeru Valdi Dombrovski (JL), finanšu ministru Einaru Repši (JL) un arī savas partijas biedru, Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.
Pēc Segliņa teiktā, minētie cilvēki melojuši, lai TP parakstītu valdības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kurā iekļauta nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. Proti, apgalvots, ka vienošanās jāparaksta steidzami, jo Vašingtonā par aizdevumu vienlaicīgi tiek pieņemts lēmums, taču realitātē SVF lēmumu vēl nebija pieņēmis pat pēc vairākām nedēļām. "Tā nebija piemānīšana, tā bija samelošana," sacīja Segliņš.
Intervijas beigās gan Segliņš vēlreiz uzsvēra, ka arī "ar sievu viedokļi var būt atšķirīgi", bet tieši dažādie uzskati ir arī viens no veidiem, kā notiek lēmumu pieņemšana. TP līderis vairākkārtīgi norādīja, ka patlaban būtiskākais ir strādāt kopā un pieņemt nākamā gada budžetu, nevis "kasīties par sīkumiem un iecirsties par visu".
M.Segliņš arī pauda uzskatu, ka atklātas valdības sēdes ir liekuļošana un noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek "pie pusdienu galda".
"Atklātajās valdības sēdēs bieži vien ministri noklusē, ko īstenībā domā, jo viņi zina - tūlīt visos interneta portālos, ziņās būs tas, ko viņi teica, un bieži vien pataupa savu viedokli, vai pie pusdienu galda, vai pēc tam atsevišķi aiziet viens pie otra. Un šad tad lietas netiek izrunātas pēc būtības, jo ne vienmēr tas lēmums, kas ir jāpieņem, var nest popularitāti konkrētam šī viedokļa izteicējam vai lēmuma pieņēmējam.. Pie šīs liekulības noved šīs atklātās sēdes," TP līderis akcentēja.
Turpretī S. Āboltiņa tomēr pauda pārliecību, ka ir svarīgi nodrošināt atklātas valdības sēdes, kaut arī "tam ir savi plusi un mīnusi".
"Protams, tam ir zināms izrādīšanās moments, bet katrā ziņā vismaz ikvienam ir iespēja to savām acīm, ausīm dzirdēt un novērtēt, kas tur notiek," Āboltiņa uzsvēra. Šajā ziņā viņa pozitīvi izteicās arī par daudz kritizēto Valsts prezidenta Valda Zatlera sasaukto atklāto valdības sēdi, atzīstot, ka to var dažādi vērtēt, tomēr katram ir bijusi iespēja to klausīties.
Savukārt, runājot par pašreizējās valdības darbu un tās profesionalitāti, Segliņš klāstīja, ka sākotnēji esot nožēlojis iesaistīšanos šajā valdībā.
"Sākums bija tāds, ka es nožēloju, ka es esmu šajā valdībā vispār ministrs, un likās, ka esmu izdarījis lielu kļūdu, aicinot gan savu partiju iesaistīties šajā valdībā, gan pats viņā iesaistoties.. Es ceru, ka pēc mūsu savstarpējās izrunāšanās mēs spēsim tālāk strādāt, jo pašlaik ir vienkārši svarīgākas lietas par kaut kādu pašparādīšanos," viņš minēja, piebilstot, ka "politiķa personīgajai karjerai šis ir ļoti slikts laiks un nesīs vienus vienīgus mīnusus".
Turpretī Āboltiņa minēja, ka šīs valdības lielākā problēma ir tā pati, kas iepriekšējām, - iedzīvotājiem pietiekami netiek skaidroti lēmumi un to nepieciešamība.
"Kas attiecas uz to, vai valdība ir profesionāla, vai tā tiek profesionāli vadīta, man jāatgādina, ka galvenais uzdevums bija novērst valsts bankrotu, kas arī tika izdarīts. Nākamais uzdevums ir pieņemt šo budžetu, lai parādītu arī to, ka mēs varam iet un attīstīties tālāk," viņa sacīja.