Valsts prezidentam Valdim Zatleram pirmais pilnvaru termiņš beidzas 7.jūlijā. Viņš gan vēl nav paudis viedokli, vai vēlas kandidēt uz otro termiņu.
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) atzīst, ka 2011.gada pirmajā pusē noteikti būs daudz diskusiju par Valsts prezidenta amata kandidātiem. "Tāpēc domāju - par vienu no spilgtākajiem nākamā gada notikumiem varam uzskatīt prezidenta vēlēšanas," norāda Daudze.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sola, ka ZZS par savu izvirzāmo kandidātu lems jau pavasara vidū, lai sabiedrība tiktu savlaicīgi informēta.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norāda, ka prezidenta vēlēšanas būs neapšaubāmi nozīmīgs notikums, kaut arī tam brīžiem tiekot piešķirta pārāk liela nozīme. Viņš pieļauj, ka šis notikums būs bez ievērojamiem politiskiem satricinājumiem. Pēc Zaķa domām, visticamāk, ka prezidenta pienākumus varētu turpināt pildīt Zatlers.
Arī apvienību Par labu Latviju un Saskaņas centrs (SC) pārstāvji Edgars Zalāns un Valērijs Agešins atzīst, ka prezidenta vēlēšanas būs viens no 2011.gada ievērojamākajiem notikumiem. Zalāns arī pieļauj, ka cīkstēšanās ap prezidenta amatu var ietekmēt politisko situāciju Saeimā.
Kā nozīmīgu notikumu 2011.gada politikā politiķi atzīmē arī plānotos valsts budžeta grozījumus. Agešins uzsver, ka no šiem grozījumiem esot atkarīga valsts nākotne, bet Zalāns prognozē, ka ap šiem grozījumiem būšot liela ņemšanās. Savukārt Zaķis norāda, ka ir svarīgi noturēt pašreizējo "attīstības vektoru un scenāriju", saglabājot mērenu izaugsmi tautsaimniecībā.
Saeimas opozicionāri kā nozīmīgu notikumu min arī iespējamo premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības krišanu, ko gan skeptiski vērtē koalīcijas pārstāvji.
SC frakcijas vadītāja vietnieks Agešins norāda, ka jauna valdība 2011.gadā ir ļoti iespējama - pēc tam, kad Latvijas iedzīvotāji ziemas mēnešos pilnā apjomā izbaudīs jaunā budžeta priekšrocības. Skeptiskāks gan ir PLL frakcijas priekšsēdētājs Zalāns, kurš atzīst, ka sabiedrības pašreizējais noskaņojums liecinot par samierināšanos ar grūtībām un neizskatoties, ka valdība varētu tik vienkārši krist.
Pēc Daudzes domām, būtisks process, kas 2011.gadā prasīs daudz darba, būs Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana nākamajam plānošanas periodam. "Latvijai būs jāstrādā, lai sarunas par nākamo budžeta ietvaru būtu maksimāli labvēlīgas Latvijas zemniekiem un lai panāktu ES fondu atbalstu infrastruktūras projektiem arī nākotnē," norāda bijušais Saeimas priekšsēdētājs.
Kā nozīmīgus 2011.gada notikumus vairāki politiķi minēja ar Latvijas Republikas atjaunošanai izšķirošu notikumu 20.gadadienu atzīmēšanu. "Janvārī atcerēsimies 1991.gada barikāžu laiku, savukārt augustā svinēsim Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas jubileju. Šīs atceres dienas dod iespēju mums visiem kopīgi godināt tā laika varoņus un pieminēt bojā gājušos. 20 gados ir izaugusi jauna paaudze, kas par 90.gadu sākuma notikumiem var uzzināt vien no vēstures grāmatām vai vecāko paaudžu stāstītā. Mums, kuri esam šo notikumu aculiecinieki, jārūpējas par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu, par to, lai arī jaunieši izprastu un sajustu to dienu nozīmību," uzsvēra Daudze.
"Nākamais gads sāksies ar Barikāžu atceres pasākumiem. Pirms divdesmit gadiem, spītējot janvāra aukstumam un neziņai par pretinieka patiesajiem nolūkiem, tauta vienojās un kailām rokām stājās pretī bruņotam pārspēkam. Barikāžu atceres pasākumi man atgādinās par dārgāko, kas mums ir - savu valsti un brīvību. Tie arī ievadīs citus svētkus, kas visa nākamā gada garumā tiks rīkoti par godu valsts neatkarības atgūšanas divdesmitgadei un ļaus no jauna izjust dziesmotās revolūcijas garu," norāda 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
Kā svarīgu 2011.gada notikumu Āboltiņa min to, ka sadarbībā ar mūsu nevalstiskajiem partneriem Saeimas namā iecerēts rīkot Bērnu un jauniešu parlamentu. "Caur pieredzi uz izpratni - šāda ideja caurvīs debates, likumu rakstīšanu un parlamentāro darbu, ko foruma ietvaros apgūs tā dalībnieki. Ceru, ka pirmais Bērnu un jauniešu parlaments būs patiesi izglītojošs un aizraujošs notikums, kas būs pelnījis kļūt par tradīciju," pauda Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja 2011.gadā vēlas plaši atvērt parlamenta durvis sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām. "Latvija ir parlamentāra valsts, un deputāti pārstāv visu tautu. Tāpēc atvērts parlaments ir ideja, ar kuru esmu sākusi savu darbu Saeimas priekšsēdētājas amatā. Saeimā jānotiek plašām, uz valsts stratēģisko attīstību virzītām parlamentārajām debatēm, un tajās jāiesaista plašs sabiedrības pārstāvju loks. Pirmās - ārpolitikas debates - notiks jau janvārī, un tām sekos arī citas," pauž politiķe.
Svarīgāko notikumu saraksta veidošanā uzklausīti Saeimas frakciju vadītāji, kā arī iepriekšējā un tagadējā parlamenta priekšsēdētāji.