Varbūt kādreiz kļūs. Šoreiz aizkustinošās pateicības organizētāja ir Zemnieku saeima, sabiedriska organizācija, kuras valdes loceklis Uldis Krievārs vienlaikus ir Valda Dombrovska ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos. Premjera padomniekam lieli prieki, jo tieši viņa lolotā piena rūpnīca nesen saņēmusi valsts galvojumu piecu miljonu latu apjomā.
KNAB ir «uzdevuma augstumos», uz karstām pēdām ziņojot, ka piena produktu saņemšana no zemniekiem nav kukulis. Uz šī nopietnā paziņojuma fona pat nepieklājīgi jautāt: vai apjomīga valsts galvojuma piešķiršana premjera padomnieka projektam ir pilnībā skaidra lieta? Bijām gaidījuši, ka par šo aspektu ziņos KNAB, sieriņa pasniegšanu ministriem gan jau kaut kā pārdzīvotu.
Zemnieku saeima ir visatklātākā sabiedriskā organizācija. Tā pat neslēpj daudzu Latvijas sabiedrisko organizāciju, arodbiedrību un asociāciju galveno metodi interešu pārstāvībai - pielīšanu valdībai. Valdībai šādas sabiedriskās organizācijas ir ļoti ērtas. Valdība vienmēr var paziņot, ka «sociālais dialogs ir veikts», kad kārtējā pakalpīgā arodbiedrība, piekrītošā pensionāru organizācija vai īdzīgā uzņēmēju konfederācija ir pasēdējusi pie viena galda ar valdību, formas pēc paprotestējusi, bet beigās visam piekritusi. Paldies Zemnieku saeimai, ka tā tik klaji ir nodemonstrējusi shēmu, kā sabiedriskās organizācijas tiek izmantotas par pameslu valdībai.
Eksperti apšauba Latvijas piena 10 miljonus latu vērtā rūpnīcas projekta ekonomisko pamatotību. Projekta dārdzība, viņuprāt, neiet kopā ar paredzētajiem ražošanas apjomiem. Eksporta mērogiem jaunās rūpnīcas jaudas ir niecīgas, bet Latvijā jau ir 38 piena pārstrādes rūpnīcas.
Var teikt, lai konkurenti paklusē. «Piena karš» starp pārstrādes uzņēmumiem un zemnieku kooperatīviem nav viennozīmīgi vērtējams. Latviešu zemnieku piens uz Lietuvu tiek vests ne tāpēc, ka zemnieki Latviju nemīl, bet tāpēc, ka acīmredzot tur noteikumi ir izdevīgāki, attieksme un maksāšanas ieradumi - labāki.
Kooperācijas būtība ir nodrošināt, lai pelna nevis kooperatīvi, bet to biedri. To mērķis ir maksāt ārā peļņu kā piena cenu. Šis princips dažiem kā dadzis acī. Tomēr pārstrādes uzņēmumi stāsta, ka kooperatīvi saņem dāsnas subsīdijas, bet maksā niecīgus nodokļus. Varbūt izeja ir valsts vienāda attieksme.