Sievietes Latvijas uzņēmumu valdēs ir neaizsargātas

Kauns lasīt šādus sacerējumus. Valde tiek iecelta uz noteiktu pilnvaru termiņu, kas valdes locekli dara atšķirīgu no darbinieka, kuram visbiežāk darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Komerclikums neparedz valdes locekļu "aizvietotājus uz laiku". Valde ir komercsabiedrības likumiskais pārstāvis un darba tiesiskajās attiecībās atrodas otrpus "frontes līnījas". "Uzkalpošanās" nes arī zaudējumus, kas šajā gadījumā ir atrašanās ārpus Darba likuma aizsardzības.

un cik shados atvaljinajumos pec kartas ta locekle varetu doties- juristuprat? :) varbut ari prlamenta butu jaatstaj uz papildus terminju?:)

Jau gandrīz diena ir galā, bet mūsu "visvisākie" šajā jomā - Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - klusē kā ūdeni mutē ieņēmumši! Varbūt kautrējas, varbūt nemaz nezin kas tādās reizēs darāms; varam tikai zīlēt.

Lai cik dīvaini tas neskanētu (nezinot lietas apstākļus), ar šādu pieeju, uzņēmumu īpašnieki turpmāk izvairīsies iesaistīt sievietes valdēs, aprobežojoties ar prokūrista statusu. Galu galā atrašanās uzņēmuma valdē, nozīmē arī prakstisku uzņēmuma vadību un līdzdalību sēdēs, kur svarīgs ir kvorums un balsošanu, ko grūtnieces diemžēl nav spējīgas veikt, vismaz ne pietiekošā kvalitātē. Līdz ar to prātīgāk būtu noteikt kādu citu kompensāciju mehānismu, nevis tiesiski censties konstatēt darba tiesiskās attiecības.