Kā aģentūru LETA informēja partijas "Par prezidentālu republiku" valdes priekšsēdētājs Einars Grigors, astoņas ārpus Saeimas esošās partijas jau pirms četriem mēnešiem bija sākušas sarunas par iespējamo konsolidāciju, jo katrai no tām pēc 10.Saeimas vēlēšanām kļuva pilnīgi skaidrs, ka "no apakšas demokrātiski veidotam politiskajam spēkam bez ietekmīgu sponsoru vai personu atbalsta nav izredžu cīnīties par iekļūšanu Saeimā, lai realizētu savu partiju programmas".
Kā norādīja Grigors, politiskā sistēma valstī esot izveidota tā, "lai pie varas kontrolētā procesā pastāvīgi nokļūtu politiskie spēki, kurus virza un finansiāli atbalsta ekonomiskie vai citu valstu politiskie grupējumi". Tad sekoja Zatlera 28.maija rīkojums nr.2, un "mums visiem radās cerība, ka kaut kas tomēr mūsu valstī varētu mainīties". Tādēļ sīkpartijas tagad piedāvā savu palīdzību, atbalstu un stratēģisku sadarbību tieši ZRP.
Sīkpartijas domā, ka varētu būt noderīgas, lai atslogotu ZRP resursus, pieliekot arī savu roku tās tapšanā un priekšvēlēšanu aktivitātēs. Tās esot gatavas līdzdalībai ZRP programmas paplašinātās versijas veidošanā, ietverot tajā "labākās idejas no savām programmām", apvienot un koordinēt reģionālo cilvēkresursu darbību un tehnisko resursu apvienošanu, lai popularizētu ZRP programmu un vairotu partijas rīcībspēju reģionos.
Pēc 11.Saeimas vēlēšanām astoņas partijas un liela daļa to biedru pievienotos ZRP, lai trīs četru gadu laikā radītu Latvijas vēsturē lielāko partiju, kura bauda patiesu tautas atbalstu.
"Mūs vieno kopīgi mērķi un izpratne par pārmaiņu nepieciešamību, kas sekmētu demokrātijas nostiprināšanos un ilgtspējīgu, dinamisku tautsaimniecības attīstību mūsu valstī. Mēs varam strādāt kopā," apgalvo Grigors.
Partija "Par prezidentālu republiku" dibināta 2010.gada 27.martā. 2010.gadā partija piedalījās10.Saeimas vēlēšanās un Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Grigors iepriekšējos gados "Tēvzemei un brīvībai", Tautas partijas un "Latvijas ceļa" sarakstos kandidējis gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās un kā savienības "Latvijas ceļš" biedrs 2001.gadā ticis ievēlēts Jelgavas domē. "Rīcības partijas" sarakstā viņš 2009.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču nesekmīgi. No 2001. līdz 2005.gadam viņš bijis AS "Jelgavas maiznieks" valdes priekšsēdētājs, bet 2009.gada jūnijā iecelts par SIA "Rīgas pirmā garāža" valdes locekli.
Partijas pamatprogramma koncentrējas uz izmaiņām līdzšinējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā, iedzīvotāju pilsoniskās atbildības palielināšanu, kā arī ievērojamu labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī un plašāku sociālo garantiju nodrošināšanu, izmaiņām nodokļu sistēmā.