Sildīt ekonomiku ar kino

Latvija kā filmas uzņemšanas vieta tika izvēlēta astoņu valstu konkurencē.Kāpēc filmēja Rīgā? Vaicāts par filmēšanas priekšrocībām Latvijā, filmas producents Džefs Mosts sacīja: "Rīga filmu veidotājam ir unikāla ar savu ļoti dažādo vidi — jūgendstila namiem, padomju laika arhitektūras mantojumu, vēl aizvien neskarto seno koka arhitektūru, kontrastiem starp sakopto pilsētas centru un novārtā atstātajiem priekšpilsētu rajoniem, kādus neatrast citur. Latvijas filmēšanas grupas profesionalitāte bija augsta un darboties griba — izcila. Es vēlētos šeit atgriezties filmēt savu nākamo filmu, ja vien varēšu atļauties." Savukārt kā Latvijas vājo punktu producents īpaši uzsvēra faktu, ka ārvalstu filmu producentu piesaistīšanai nav finansiālu mehānismu: "Šodien ikviens producents, kas dodas filmēt uz citu valsti, vispirms uzdod jautājumu — kāds būs mans ieguvums, atstājot šajā valstī manis sūri grūti savākto naudu, maksājot tur nodokļus? Varbūt man ir izdevīgāk doties citur?"Sildīt ekonomiku Lai veicinātu ārvalstu producentu un finansējuma piesaisti savām filmēšanas vietām, daudzās valstīs gan Eiropā, gan pasaulē ir izveidoti dažādi finanšu mehānismi gan nodokļu, gan fondu veidā, lai filmu producenti būtu finansiāli ieinteresēti uzņemt filmas konkrētajā vietā, lai varētu vai nu atgūt daļu ieguldītā finansējuma, vai arī iegūt līdzfinansējumu. Latvijā šādu mehānismu nav. Man ir stingra pārliecība, ka šodien, kad Latvijā ar grūtībām pildās Valsts kase, kad ir būtiski radīt jaunas darbavietas, dot jaunu grūdienu uzņēmējdarbības attīstībai, ir pats piemērotākais brīdis radīt instrumentus, kas veicinātu ārvalstu kapitāla ieplūšanu Latvijā ar filmu nozari un sekmētu ekonomikas sildīšanu. Ikviena filmēšanas grupa, kas ierodas mūsu valstī, ne tikai nodarbina esošos dažādu profesiju filmu ļaudis un rada tiem jaunas darbavietas, bet arī izmanto transporta, viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumus, pilsētas infrastruktūru utt. Līdzfinansēšanas fonds vai nodokļu atlaižu modelis sasaistē ar konkurētspējīgiem nozares pakalpojumu izcenojumiem varētu būt spēcīgs stimuls ārvalstu filmēšanas grupu piesaistei. Kino veicina uzplaukumu Pasaulē ir daudz piemēru, ka ar kino ražošanu saistītu industriju stimulēšana ir veicinājusi veselu reģionu uzplaukumu. Trolhetanas pilsēta Zviedrijā bija pelēka, industriāla vieta ar bezdarba līmeni ap deviņpadsmit procentiem, bet tad tai tika piesaistīti fondi, izveidots audiovizuālais klasteris Trollywood, un nu Trolhetana tiek minēta kā viens no Eiropas filmu nozares veiksmes piemēriem. Ungārijas 2004.gadā ieviestais nodokļu atlaides mehānisms, pieļaujot 20% Ungārijā izlietotā budžeta atmaksu ārvalstu producentiem, valstij ir piesaistījis daudzus miljonus eiro un dolāru. ASV štati sacenšas savā starpā, kurš no tiem radīs labākus mehānismus filmu piesaistei. 2009.gada sākumā publicētais auditorkompānijas Ernst&Young pētījums liecina, ka, piemēram, Ņūmeksikas štata filmu un mediju nodokļu atlaide ir ienesusi 1,5 ASV dolārus ieņēmumu uz vienu ieguldīto dolāru, piedevām radot tūkstošiem darba vietu un veicinot sociālo garantiju uzlabošanos.Francijas paraugs Šo uzskaitījumu varētu turpināt ilgi, taču kā pēdējo un, iespējams, vissvarīgāko gribu minēt Francijas piemēru, jo tas uzrāda izšķirīgu valdības iniciatīvu veicināt ekonomikas atsilšanu tieši globālas lejupslīdes laikā, stimulējot ārvalstu kapitāla pieplūdumu radošajām industrijām. Francijas Nacionālā asambleja, pieņemot 2009.gada finanšu likumu, vienbalsīgi pieņēma grozījumus, kurus izstrādāja FICAM (Kino un audiovizuālo industriju federācija) un Francijas Nacionālā kino komiteja. Šie grozījumi ietver priekšrocības, kādas pienāksies producentiem, kuri producē Francijā uzņemtas ārvalstu filmas. Nodokļu atvieglojumi 20% apmērā izdevumiem Francijas teritorijā 2009.gadā radīs vairāk nekā 100 miljonu eiro pieaugumu, savukārt 2010. un 2011.gadā pieaugums varētu sasniegt 200—250 miljonus eiro. FICAM uzskata, ka šis pieaugums Francijā radīs 480 ārvalstu filmu filmēšanas dienas un 165 000 darba dienas kino darbiniekiem ar Francijas "periodiskā nodarbinātā" statusu. Pateicoties pieņemtajiem likuma grozījumiem, labumu gūs arī filmēšanas vietas Francijā, kas ir daļa no nacionālā mantojuma, kā arī ēdināšanas un transporta sektori.Kas Latvijā? Latvijas iespējas ārvalstu filmu producentu un finanšu piesaistei, ja mēs izveidotu attiecīgu mehānismu, nebūtu tik vērienīgas. Taču šobrīd ikviens uzņēmējdarbības veicināšanas instruments ir svarīgs, it īpaši tāds, kura gadījumā investīcijas nepieciešamas tikai pēc jau notikuša finanšu ieguldījuma Latvijā, turklāt tas vairākkārt pārsniegtu mūsu līdzfinansējumu. Latvijas filmu nozares profesionāļi jau strādā pie konkrētu finanšu mehānisma priekšlikumu izstrādes, arī uz finansējumu pretendējošo filmu projektu izvērtēšanai. Pašlaik šķiet, ka Latvijas modelis varētu būt līdzfinansējuma fonds tām ārvalstu filmām, kuras uzņem Latvijā un kuru producenti ir piesaistījuši Latvijā reģistrētu producējošo studiju. Latvijas filmu nozares profesionāļi ļoti cer, ka izstrādātie priekšlikumi tiks ņemti vērā, mēģinot rast ceļus Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Džeimsa Bonda lomas atveidotājs Daniels Kreigs, filmējoties BBC filmai Arhangeļska, reiz sacīja: "Latvijā ir lieliskas vietas filmu uzņemšanai." Izmantosim tās (un piesaistīsim ārvalstu finansējumu)!