Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts, par TP līdera liecināto tiesā ceturtdien vēsta Db.lv.
J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet, kas bijis šis klients, J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis, par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.
A.Šķēle savās liecībās ceturtdien tiesā skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmayer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.
Tāpat A.Šķēle apgalvoja, ka nepazīst Toniju Flanaganu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, bijis Kempmayer Media Limited izpilddirektors, nekad viņu neesot redzējis un nezinot, kā izskatās. Viņš arī nezinot, vai J.Loze esot sarakstījies ar T.Flanaganu saistībā ar Kempmayer. Arī to, ka Maikls Neigls savās piezīmēs 2002.gada decembrī pieminējis, ka A.Šķēle licis sazināties T.Flanaganu, A.Šķēle nodēvēja, par kļūdu.
A.Šķēle norādīja, ka labi pazīstot M.Neiglu un ar viņu ir ticies. Viņi esot runājuši par digitālās televīzijas projektu, jo bijis plāns kaut kad iegādāties un iegūt kontrolpaketi. M.Neigls esot mēģinājis savākt kontrolpaketi Kempmayer, līdz ar to A.Šķēle pie M.Neigla interesējies, vai būs iespējams to izdarīt un pēc tam nopirkt kompāniju. Vēl neesot bijis 100% izlemts, vai to darīs A.Šķēle pats vai viņam piederoša juridiska kompānija.
Pēcāk gan politiķis norādīja, ka primārais esot bijis iegādāties Kempmayer meitas uzņēmumu Kempmayer Latvija un tikai tad, ja tas neizdotos nopirkt vairākumu mātes kompānijā. A.Šķēle arī norādīja, ka digitālās televīzijas projekts ticis politizēts un citu politisko spēku, kuri pārstāvējuši kabeļtelevīziju intereses, sagrauts.
Tas, ka sākotnēji projektā ticis minēts arī LNT šefa Andreja Ēķa vārds, A.Šķēlem neesot bijis nekāds pārsteigums. J.Liepnieks esot norādījis, ka A.Ēķis atbalstot šo projektu un tajā redzot savas televīzijas attīstības iespējas. Līdz ar to viņš nevarot iedomāties, kā šāds projekts varētu paslīdēt garām A.Ēķim. A.Šķēle arī atzina, ka runājis ar A.Ēķi par projektu, bet neesot atklājis viņam savus nodomus. A.Šķēle arī pieļauj, ka sākotnējais projekta īpašnieks varētu būt A.Ēķis.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir pārāk politizēta, to šodien tiesā atzina A.Šķēle. Viņš teica, ka neapskauž tiesu, kurai būs jāpieņem lēmums šajā lietā, vēsta LETA.
Jau ziņots, ka ceturtdien tiesa digitālās TV lietā sāka uzklausīt A.Šķēli, kurš teica, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu precīzi atcerēties notikumus. Viņš prokuroram Edvīnam Pilikseram lūdza uzdot precīzus jautājums, jo pats par krimināllietā minēto neko liecināt nevarot.
A.Šķēlem tiek uzdoti jautājumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu, par viņa sarunām un attiecībām ar Jurģi Liepnieku, par attiecībām ar advokātu Jāni Lozi un par LNT vadītāja Andreja Ēķa piedāvājumu. Liepniekam, Lozem un Ēķim šajā krimināllietā ir uzrādītas apsūdzības.
Uz tiesas sēdi ceturtdien ieradies apsūdzētais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kurš iepriekš tiesas sēdēs nevarēja piedalīties slimības dēļ. Ceturtdienas tiesas sēde ir trešais mēģinājums nopratināt A.Šķēli. Iepriekšējās divas reizes - 24.augustā un 31.augustā - tas nevarēja notikt M.Paudera slimības dēļ.
Db.lv jau rakstīja, ka nopratināšanas protokols un tikšanās piezīmes liecina - ir daudz ar šiem vīriem saistītu uzņēmumu, kas reģistrēti ārzonās, lai optimizētu nodokļus. Gērnsijā notikušajā pratināšanā noskaidrots, ka A.Šķēle bija šajā ārzonā reģistrētā The Yew Tree Trust dibinātājs. Savukārt šai firmai pastarpināti piederēja daļas Kempmayer. Digitālās TV krimināllietas iztiesāšanas ietvaros kopš pagājušā gada marta tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120.
Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā.
Apgabaltiesa turpinās uzklausīt A.Šķēles liecības 5.oktobrī.
(papildināta visa ziņa)