Tādēļ viņš ilgstoši sabiedrības uzmanību piesaistījušo Latvijas nacionālās bibliotēkas būvi uzskata "gandrīz vai par pēdējo bastionu latviešu valodas zudībai pretī". "Man diemžēl nav atmiņā, ka budžetā atvēlētu naudu latviešu valodas izplatības veicināšanai. Nacionālā bibliotēka un bibliotēku tīkls Latvijā, ņemot talkā modernās sakaru tehnoloģijas, varētu būt stiprs un noturīgs latviešu valodas balsts," sacījis A.Šķēle.
Ekspremjers uzskata, ka vienlīdz bīstama ir kā pārkrievošanās, tā pārangliskošanās tendence. "To mēs pamanām elementārās lietās. Kompānijas, ja vien tām nav starptautiski atzīta zīmola, jāsauc latviskos vārdos. Kāpēc mūsu simbolu nesēji savas kompānijas nosauc par, piemēram, "VVF Consulting", man nav saprotams. Sveši vārdi "zīmējas" firmu nosaukumos, skatlogos, neona reklāmās," uzsvēris A.Šķēle.
"Protams, latviešu valodas lietošanas pozīcijas kopš 90.gadu sākuma gan ir paplašinājušās, taču joprojām nav kļuvušas par ļoti noturīgu bezkompromisa lietu. Tādā striktā veidā izpratne par latviešu valodu nav iesakņojusies pat augstākajos valsts varas ešelonos – kaut tā piemēra dēļ, ko minēju. Dažiem politiķiem arī laiku pa laikam ir vēlēšanās paspriedelēt: "Vai nevajadzētu ļaut šur un tur pašvaldībās lietot krievu valodu kā otro?" Kosmopolītiski domājošu politiķu Latvijā nav mazums," sacījis A.Šķēle.