Taču pārāk daudz ir sakritību. No partijas aizgāja tieši seši deputāti - tik nepieciešams, lai Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai vairs nebūtu vairākuma, un tas notika tieši dienu pirms Saeimas pirmās sēdes.
Tas rada iespaidu, ka aiz notiekošā stāv kāda interešu grupa, ko, iespējams, visi aizgājušie nemaz neapzinās un kas var būt saistīta ar kāda cita politiskā spēka cilvēkiem. Tā uzskata arī ZRP līderis Valdis Zatlers. Visticamāk, problēmas ZRP tika izmantotas arī kādu politisku mērķu sasniegšanā, lai mazinātu ZRP ietekmi politikā, kurā tā vēlējās ieviest jaunu politisko kultūru. Aiziešanu no ZRP deputāti Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis, kurš bija arī Jelgavas nodaļas vadītājs, un Jānis Junkurs pamato ar «nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu un savstarpējo neuzticēšanos». Vairāki no viņiem ir jauni biznesa cilvēki ar labu izglītību - tieši tādus V. Zatlers reiz vēlējās redzēt savā partijā. Viņi visi ZRP nonākuši pēc V. Zatlera rīkojuma, uz kura pamata bija atlaista 10. Saeima, jo noticējuši, ka tā ir iespēja pārmaiņām valstī.
Pagājušajā ceturtdienā vairākas stundas ZRP birojā notika tā saucamās mācības. Kad žurnālisti aiz durvīm vēroja sēdē notiekošo, bija redzams, ka tikai retais ierunājas. Tagad bijušie ZRP biedri pārmet vadībai, ka visu izlemj tā saucamais partijas kodols, par kura sastāvu viņi pat neesot īsti informēti. Reizēm sēdes vidū kāds no vadītājiem ejot zvanīt Edgaram Rinkēvičam vai vēl kādam citam. Kodolu veidojot cilvēki, ar kuriem kopā V. Zatlers bija savas prezidentūras laikā. Viņš joprojām tiekot uzrunāts par prezidentu un deputātiem esot jāielāgo, ka te visi nav līdzvērtīgi. Taču pagājusī ceturtdiena bijusi kā pēdējais piliens, kad dažiem veltīti aizskaroši apvainojumi, piemēram, K. Olšteins nosaukts par jefiņu. E. Siliņa to nav varējusi tālāk klausīties, izgājusi no sēdes un pirmā no sešnieka pateikusi, ka te ilgāk nevar palikt. Ar esošo kārtību neapmierinātie par ministru kandidātiem E. Rinkēviču un Danielu Pavļutu uzzinājuši tad, kad viņi jau bijuši nominēti. «Mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ko pieņem šaurā lokā,» sacīja J. Junkurs.
G. Rusiņam pat bija piedāvāts amats Aizsardzības un iekšlietu komisijā vai Iekšlietu ministrijā, bet viņš aizgāja, jo uzskata - ar cilvēkiem jāmāk sarunāties, nevar vieni būt pārāki par citiem.
Valdības veidošanas sarunās liela loma ir Sandrai Sondorei-Kukulei, kura nav ievēlēta Saeimā. Viņa arī pirmdien piedalījās sarunās. Uz Dienas jautājumu, vai pēc būtības sešiem deputātiem nav taisnība, S. Sondore-Kukule atbildēja, atsaucoties uz konkrētām valdes un frakcijas sēdēm, piemēram, 7. oktobrī, kad visiem bijusi iespēja izteikties, «bet tad esot jāpaceļ augšā protokoli».
Taču šo deputātu lēmums pārsteidzis arī partijā palikušos - arī Ingu Vanagu, pēc kuras domām, ikvienam ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli, bet Gunārs Igaunis notikušo skaidro ar pieredzes trūkumu.
No partijas līderiem tuvāk stāvošiem cilvēkiem bija noprotams, ka neuzticēšanās ir abpusēja, un tā jau ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kad reģionos deputātu kandidātiem bijusi individuālā kampaņa, izdodot avīzes, par kuru saturu V. Zatlers nebija informēts. Daži kandidāti bija pieteikti kā V. Zatlera komandas pārstāvji, kuriem bija mudināts pievilkt krustiņus. Atsevišķu cilvēku ievēlēšana partijas vadībai bijusi negaidīta. Piemēram, E. Siliņa no 19. vietas iekļuva Saeimā kā trešā, Jānis Upenieks no 29. vietas ir ievēlēts kā sestais. Viņus abus saista arī radniecība. Kāds no V. Zatlera domubiedriem atzina, ka notikušais ar avīzēm bija radījis rezervētu attieksmi pret daļu deputātu, un «mēs ar viņiem nestrādājām, bet to izdarīja kāds cits», ar ko domāts K. Olšteins.
Kad V. Zatlers paziņoja par nodomu veidot jaunu partiju, bija pieredzējuši politiķi, kas teica, ka tas nav iespējams - tik īsā laikā nevar izveidot nopietnu politisko spēku un izvērtēt cilvēkus, kuri tajā pieteiksies, kā arī pasargāt sevi no pārbēdzējiem un citu partiju iesūtītajiem pārstāvjiem, kas vēlēsies gūt ietekmi. Vienam no viņiem - K. Olšteinam, kuram jau bija parlamentārā darba pieredze Vienotībā, - arī izdevās iekļūt valdē, jo V. Zatlers bija noticējis viņa asaru patiesumam pēc deputāta mandāta nolikšanas V. Zatlera nepārvēlēšanas dienā. Jau toreiz mediji atgādināja, ka K. Olšteins ir Vienotības valdes locekļa Edgara Jaunupa politiskais domubiedrs, un vaicāja partijas vadībai, vai viņi ir nodrošinājušies pret iespējamo šķelšanos, tāpēc notikušais nevarētu būt pārsteigums.