Daudzi skolotāji atzinuši — viņi neprot atpazīt mobingu jeb vienaudžu vardarbību skolā un, pat ja to pamana, nezina, kā rīkoties. Tādēļ šajā mācību gadā institūcijas īpašu uzsvaru liek uz mobinga savlaicīgu pamanīšanu un novēršanu — plānotas gan mācības pedagogiem, gan iecietības veicināšana skolēnu vidū.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nesen veiktā
pētījumā atklājusi, ka emocionālo vardarbību skolā ir izjutis 41%
skolēnu un 32% ir izjutuši fizisko vardarbību. Apkopotie dati liecina,
ka lielākā daļa skolēnu labprāt dodas uz skolu, taču kā iemesli, lai
neapmeklētu skolu, tiek minēti grūtības mācībās, negatīva citu skolēnu
un arī skolotāju attieksme. Skolēniem apceļamo vienaudžu vidū nav grūti
atrast — kādam var nepatikt otra izskats, apģērbs, uzskati, mēdz apcelt
arī tāpēc, ka vecāki strādā ne tik prestižā darbā un maz nopelna, saka
Kristīne Veispale, VBTAI galvenā inspektore Rīgā.
Pedagogi atbalsta
Kāpēc klases audzinātāji nepamana vardarbību klasē? "Vai nu klases
audzinātājs nav vēlējies to redzēt, vai nemācēja atpazīt, vai arī nav
zinājis, kā rīkoties šādā situācijā," saka Agnese Sladzevska, Dardedzes
projektu un apmācības daļas vadītāja. Ja skolēni manot, ka skolotājs
mobingu redz, taču nerīkojas, tas var vērsties plašumā — audzinātāja
netiešs atbalsts tam dod zaļo gaismu.
A.Sladzevska teic — lai cīnītos pret mobingu, skolā jābūt vienotai politikai un pieejai — kā rīkoties jāzina, "sākot no skolas direktora un beidzot ar dežuranti vai pavāri". Zviedrijā esot ar likuma varu noteikts — katrā skolā esot jābūt izstrādātai antimobinga programmai.
A.Sladzevska stāsta, ka Dardedze mobinga problēmas risināšanai pievērsusies pēc daudzajiem skolotāju zvaniem — skolotāji jūtoties bezpalīdzīgi konfliktsituācijās. No oktobra līdz decembrim Dardedze plāno apmācīt simt pedagogu Latvijā. "Piedāvāsim viņiem "instrumentus", kurus likt lietā situācijās, kad viņi redz, ka klasē nepieciešams atbalsts, un ko varētu mainīt," stāsta L.Sladzevska. Tāpat skolas Dardedzē tiks aicinātas piedalīties programmā Pagrabiņš, kurā notiks klašu saliedēšanas pasākumi, arī izspēlējot dažādas situācijas, skolēni varēs iejusties dažādās lomās, arī cietēja un pāridarītāja, tā paraugoties uz saviem klases biedriem citām acīm. Tiks rīkots arī konkurss Draudzīgākā klase. "Mūsu mērķauditorija ir piekto līdz devīto klašu skolēni — tā ir vecuma grupa, kurā ir izteikta savstarpējā konkurence," pamato A.Sladzevska.
Rīkos akciju par iecietību
Skolas pedagogu, direktoru un viņu vietnieku audzināšanas darbā izglītošanu konfliktu risināšanā un iecietības veicināšanā skolā arī šajā mācību gadā turpinās veikt VBTAI. Pagājušā gada laikā "radošās darbnīcas" apmeklējuši 485 pedagogi, savukārt šogad jau vairāk nekā 430. Septembrī un oktobrī sadarbībā ar Valsts policiju (VP) VBTAI rīkos akciju Es ar tevi, ne pret tevi, kurā ar skolēniem tiks pārrunātas savstarpējās attiecības skolā un rādīta filma par konfliktu risināšanu gan starp skolēniem, gan skolēniem un skolotājiem. VP šajā akcijā vairāk uzsvērs skolēnu pienākumus un atbildību, kas draud par vienaudžu aizskaršanu. VBTAI arī organizēs fokusa grupas, kurā piedalīsies skolēnu pašpārvalžu pārstāvji, tajās iztirzās iespējamos risinājumus mobinga novēršanā.
Kā jauniešiem mācīt par savstarpējām attiecībām un konfliktu risināšanu — ir katra klases audzinātāja pārziņā, jo viņš izstrādā savu audzināšanas darba programmu. Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (VJIC) šim mācību gadam izvirzījis prioritāti audzināšanas darbā — veicināt konfliktu un atstumtības mazināšanu. VJIC direktores vietniece Astra Aukšmusta stāsta, ka VJIC izstrādājis metodiskos ieteikumus audzināšanas stundu paraugam, tajās iekļauta arī konfliktu risināšana skolā.