Skolēni zinošāki par mūziku un sportu, mazāk interesējas par politiku

Par sagadīšanos S.Ieviņa nerunā velti — izrādās, I.Ieviņa ir viņas meita, šogad skolas 9.a klasi vada tieši tā pati audzinātāja, kas pirmajā konkursā, turklāt pirmā konkursa uzvarētāju vidū bija arī viņas tagadējā kolēģe skolotāja Liene Patmalniece. Vai šogad uzvarēsiet atkal? "Nu, bet, protams!" devītklasniekam Elvijam Nepartam pašapziņas netrūkst. Skolotājas parausta plecus — visādi var gadīties, jo arī pirms deviņiem gadiem uzvara bijusi negaidīta. "Tādu klusumu es pie viņiem vēl nebiju dzirdējusi," iznākot no klases, kurā skolēni atbild uz konkursa jautājumiem, saka klases audzinātāja Erita Ķuze. Pēc viņas domām, skolēnus satraukusi Dienas fotogrāfa klātbūtne — dažs labs viņas audzināmais esot teju sastindzis, jūtot, ka objektīvs varētu būt pavērsts pret viņu. Kad uzdevumi izpildīti, klase nedaudz atdzīvojas un S.Ieviņas vadībā skaidro pareizās atbildes. Uz Dienas jautājumu, par kādām tēmām viņu zināšanas bijušas visplašākās, skolēni atbild gandrīz vienbalsīgi — par mūziku un sportu. "Par to pienu," piebilst devītklasnieks Ģirts Poga, domādams jautājumu par protesta akciju Doma laukumā, kur zemnieki izdalīja vairākas tonnas piena. Tāpat neesot bijis grūti nosaukt pašreizējo ministru prezidentu Ivaru Godmani un atpazīt, ka vidējā cenu līmeņa pārmaiņu rādītājs, kas maijā sasniedza 17,9%, ir inflācija, tomēr kopumā politiskie notikumi jauniešus neinteresējot. Tajā pašā laikā gandrīz neviens nav zinājis, ka organizācija, kurai bija būtiska loma valsts neatkarības atgūšanā, bija Latvijas Tautas fronte. Dienas fotogrāfs ievērojis, ka lielākoties šo ailīti skolēni atstāja tukšu, kāds organizācijai devis nosaukumu Jumītis. Tāpat vairāki skolēni neesot varējuši atbildēt uz jautājumu, ka iestāde, kuras vadītāju Alekseju Loskutovu šogad atstādināja, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Skolēni neslēpj, ka konkursam gatavojušies maz — ceturtdien ar klases audzinātāju pārrunāti šāgada svarīgākie notikumi un vairāki no tiem tiešām arī bijuši jautājumos, pārskatīti arī iepriekšējo gadu uzdevumi.Var noprast, ka Zemgales vidusskolā joprojām atceras priecīgo pārsteigumu pirms deviņiem gadiem, kad tieši šīs skolas skolēni uzvarēja pirmajā Kas notiek?, jo, kā norāda E.Ķuze, "nav pierasts, ka viena lauku vidusskola var sacensties ar lielo pilsētu skolām". Uzvara garantēja skolēniem aktivitātēm pārblīvētu dienu galvaspilsētā un pasākumus ar dažādu populāru cilvēku klātbūtni. E.Ķuze atminas, ka daži skolēni toreiz pirmo reizi bijuši Rīgā. "Protams, satikšanās ar Valsts prezidenti (Vairu Vīķi-Freibergu), Prāta vētras koncerts — tas viss paliek atmiņā," teic pirmā konkursa uzvarētāja I.Ieviņa, sazvanīta Brēmenē, kur viņa jau otro gadu maģistrantūrā studē politoloģiju. Arī L.Patmalniecei atmiņā palikusi iespēja klātienē redzēt augstās amatpersonas, ko agrāk izdevies redzēt tikai televizora ekrānā. Kāda toreiz bija skolēnu veiksmes atslēga? Sekošana līdzi ziņām, uzskata I.Ieviņa. Viņasprāt, nevar bez gatavošanās uzvarēt konkursā, ja vien skolēni visu gadu nav cītīgi skatījušies ziņas. Tagadējie devītklasnieki neslēpj, ka to nedara un tikai dažreiz ieskatās portālos. "Principā viņi ir tādi paši normāli bērni, kādi bija tie. Ir tādi, kas brauc ar vecākiem, daudz ko redz un piedalās, bet ir tādi, kas tikai sēž pie datora un spēlē spēlītes," saka E.Ķuze, salīdzinot savus pašreizējos devītos ar iepriekšējiem. S.Ieviņa gan uzskata, ka ir "pagājuši tikai daži gadi, bet notikušas ļoti lielas izmaiņas", ko rada informācijas tehnoloģiju pieejamība, un jauniešiem ir pavisam citas intereses. Pērn viņa neesot zinājusi atbildi tikai uz vienu Kas notiek? jautājumu par portālu youtube, savukārt visi devītklasnieki šo atbildi zinājuši, bet nav varējuši atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar politiku vai kultūru.