Ar zināšanām nevar lepoties
Sekmības līmenis pēdējos gados aizvien samazinās. Arī šogad neprognozē uzlabojumus
Pats vainīgs. Slinks biju — kādas Kuldīgas vidusskolas skolnieks Jānis nosaka, skaidrojot, kāpēc viņa liecībā matemātikas un ķīmijas priekšmetu ailītēs šogad gozēsies nesekmīgas atzīmes. Tomēr slinkumu papildinājuši vēl citi faktori — pārāk sarežģītas mācību programmas komplektā ar skolotājiem, kuri lieto novecojušas mācību metodes, stundās vien sausi nostāstot mācību vielu. Jānis ir tikai viens no tūkstošiem Latvijas nesekmīgo skolēnu. Skolu pārstāvji Dienai izsaka bažas par skolēnu zināšanu līmeņa kritumu, arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka nesekmīgo skaitam ik gadu ir tendence pieaugt. Šī problēma aktualizēta arī valdības mērogā, jo IZM otrdien ministriem prezentēs ziņojumu par nesekmības procesiem valstī.
Trūkst pamatprasmju
"Īpaši lepoties pašlaik nav ar ko," nenoliedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Pērn nesekmīgi bijuši apmēram 13% skolēnu, un nesekmības līkne ir augšupejoša. Šī mācību gada, kurš tūlīt beidzas, rezultāti IZM gaidāmi vēlāk, taču skolu pārstāvji norāda — ja arī situācija nepasliktināsies, uz uzlabojumiem cerēt nav vērts. Galvenais klupšanas akmens esot eksaktās zinātnes un valodas.
Statistika liecina, ka liels nesekmīgo skaita lēciens ir pārejas posmā no 4. uz 5.klasi. To speciālisti skaidro ar bērna nokļūšanu citā sistēmā — nāk klāt jauni priekšmeti, jauni skolotāji, mainās klases audzinātājs. Izglītības zinātņu doktore Zane Oliņa pieļauj, ka nesekmība šajā posmā skaidrojama arī ar pamatprasmju trūkumu. Ja skolēnam trūkst lasīt un rakstītprasmes un viņam sāk "grūst virsū" papildu saturu, bērns "nolūst", skaidro Z.Oliņa. Īpaši daudz nesekmīgo ir 8.klasē — nesekmīga ir teju piektā daļa Latvijas astotklasnieku. Eksperti to skaidro ar skolēnu vecumposma īpatnībām, taču skolu direktori akcentē, ka jāņem vērā vēl viens aspekts — 8.klasē sākas ķīmijas un fizikas priekšmetu apguve, kuros daudziem ir lielas grūtības. T.Koķe gan vērš uzmanību uz straujo nesekmīgo skaita samazinājumu 9.klasē, kas, viņasprāt, liecina, ka daļai skolēnu "tomēr ir tendence paslinkot", taču beigās saņemties un rezultātu uzlabot.
Skolai jāmainās
Kā vienu no iemesliem skolēnu nesekmībai, izglītības iestāžu pārstāvji sauc skolēnu zemo mācību motivāciju, jo daudzi nesekmīgie skolēni patiesībā esot ar "ļoti labām galvām". Netrūkst arī tādu, kuriem mācību motivācijas vispār nav, norāda Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. No Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijas direktores Guntas Aumales teiktā izriet, ka tas skaidrojams ar izglītības lomas pazemināšanos, jo bez labas izglītības iespējams strādāt bieži vien labāk apmaksātu darbu. Akmens esot metams arī vecāku lauciņā, kuri neinteresējoties par bērna sekmēm.
Izglītības vadības doktorante Solvita Lazdiņa nepiekrīt nesekmības izskaidrošanai ar motivācijas trūkumu, sakot: "Esmu redzējusi, ka korekcijas klasēs skolotāji var atvērt tādus gadījumus…" Viņa atsaucas uz kādreiz lasīto, ka daļai bērnu skola ir kā neinteresanta televīzijas programma, kuru nevar ne pārslēgt, ne izslēgt. Aizvien vairāk bērnu nevar pieņemt, ja skolotājs vienkārši stāv klases priekšā un nostāsta vielu, tāpēc skolai jāmainās, skaidro S.Lazdiņa. Lai samazinātu nesekmīgo skaitu, skolai jābūt iekļaujošai, jālieto interaktīvas metodes, skolotājam jābūt metodiski gatavam, papildina izglītības eksperte Marija Golubeva.
Speciālisti kritizē mācību saturu. Kā labs piemērs tiek minēts jaunais dabaszinātņu mācību saturs, taču Cēsu 2.?pamatskolas direktors Ojārs Bicāns norāda, ka kopumā mācību priekšmetu standarti ir pārāk sarežģīti. Esot apšaubāms, vai tie ir piemēroti vidusmēra skolēnam, bet skaidrs, ka tie nav piemēroti visiem Latvijas skolēniem, tāpēc O.Bicāns iesaka standartus diferencēt. Ar viņu vienisprātis ir teju visi Dienas uzrunātie speciālisti, izņemot IZM pārstāvjus. IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš uzsver, ka standarti, kas nosaka apgūstamo vielu, ir vispārīgi, bet mācību programmas pieļauj variācijas. Līdz ar to skolotāju sagatavotība un mācību līdzekļi ir divi aspekti, kas nosaka to, kā notiek satura apguve. Tāpēc IZM savā darbībā likšot akcentu gan uz mācību līdzekļu attīstību, gan skolotāju tālākizglītību.
Stingrākas prasības
Asas pretrunas dažādu speciālistu viedokļos ir jautājumā par to, vai nesekmību mazināt varētu stingrākas prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. T.Koķe kā samilzušās nesekmības iemeslu sauc tieši "ļoti lojālo attieksmi 90.gados", kas pieļāva pārcelšanu ar vairākām nesekmīgām atzīmēm, tāpēc viņa atbalsta pārcelšanas iespēju iegrožošanu. Šogad pamatskolā un vidusskolā skolēnu liecībā nevarēs būt vairāk kā divi nesekmīgi vērtējumi (robeža ir 3 balles no 10), bet sākumskolā — ne vairāk kā viens. Turklāt visiem nesekmīgajiem skolēniem būs obligāti vasaras darbi. Z.Oliņa gan ir skeptiska pret to, jo "ar skolēniem ir jāstrādā septembrī, nevis jūnijā". Pašlaik pārāk liels uzsvars mācību gada laikā tiekot likts uz darbu ar talantīgiem bērniem.
Taču IZM jau plāno noteikt, ka turpmāk uz nākamo klasi pārceļ tikai ar sekmīgu vērtējumu visos obligātajos mācību priekšmetos. Šādu ieceri pieņem skolu direktori, bet asi kritizē izglītības pētnieki. "Otrgadniecība ir riska faktors tam, ka skolēns tiks izstumts no izglītības sistēmas. Tā nerisina problēmu," uzskata S.Lazdiņa. Toties Z.Oliņa pieļauj, ka "atstāšana uz otru gadu varētu būt līdzeklis ekstrēmos gadījumos". "Taču, ja arī skolēns ir atstāts uz otru gadu, tad kaut kas cits jādara, jo nelīdzēs sēdēšana vēl vienu reizi tajā pašā klasē," viņa saka. Tāpēc esot svarīgi, lai IZM tiešām ieviestu skolotāja palīga amatu, kā tiek solīts, jo tiem būtu jāsniedz atbalsts bērniem ar mācīšanās grūtībām.
Atšķiras pa rajoniem
IZM ziņojumā akcentē, ka pat trīs reizes atšķiras nesekmīgo procentuālais daudzums dažādos Latvijas rajonos un pilsētās. Atsevišķos Rīgas mikrorajonos un Saldus rajonā nesekmīgi ir 5% skolēnu, savukārt Bauskas un Tukuma rajonā — 15%, kas varētu būt pierādījums neviendabīgai izglītības kvalitātei. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro norāda — par to, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav viendabīga, liecina arī starptautisko salīdzinošo pētījumu un centralizēto eksāmenu rezultāti, kas parāda, ka labāks zināšanu līmenis ir pilsētu, nevis lauku skolēniem. Kā iemesls rezultātu atšķirībām tiek minēts atšķirīgais ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, kas, kā pierāda pētījumi, ir viens no nesekmību noteicošajiem faktoriem. Taču A.?Skrastiņš norāda, ka atšķirību skaidrojums varētu būt ne tikai dažāda izglītības kvalitāte, bet arī ar atšķirības skolu darbības politikā, izliekot vērtējumus.