Pieteikts, ka gājienā Rīgas ielās piedalīsies 4000 pedagogu. "Nedomāju, ka būs mazāk," saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēde Astrīda Harbaceviča. Protesta rīkotāju pirmā prasība esot nesamazināt finansējumu izglītībai un zinātnei kopumā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka, salīdzinot ar pērno gadu, šogad tas samazinājies par vairāk nekā 132 miljoniem latu. Tagad skolām trūkstot naudas pat kancelejas izdevumiem, kas būs būtiski pavasarī, - šogad centralizēto eksāmenu uzdevumi skolām tikšot sūtīti elektroniski, tātad tām pašām tie būs jākopē, kam nauda nav paredzēta, stāsta Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja Līga Fedorova. LIZDA un skolu pārstāvji nenoliedz, ka varētu rast ietaupījumu, efektivizējot izglītības sistēmu, kas varētu notikt, mainot finansēšanas mehānismu. Turklāt sarūk arī skolēnu skaits, tātad nepieciešams mazāk skolotāju likmju. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) intervijā Latvijas radio norādīja, ka šīs pārmaiņas varētu sekmēt skolotāju sastāva atjaunināšanos. Tomēr skolu pārstāvji stāsta - lai arī skolēnu skaita samazinājums un krīze novērsusi vēl nesen aso skolotāju trūkumu, jaunus speciālistus darbam skolā joprojām piesaistīt nevarot. Āgenskalna ģimnāzijas direktore Sandra Sīle stāsta, ka vairāki eksakto priekšmetu skolotāji viņai solījuši skolā strādāt tikai līdz mācību gada beigām.
Skolotāju un direktoru izteikumi liecina, ka būtisks ir arī pedagogu algu jautājums. Pašlaik formāli skolotāji par vienu slodzi saņem 340-350 latu pirms nodokļu nomaksas, iespējams arī saņemt piemaksas par burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām, klases audzināšanu, darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām, konsultāciju stundām, kā arī jau iepriekš nedaudz samazinātu piemaksu par darba kvalitāti. Ar šādu algu var izdzīvot tad, ja ģimenē ir divi naudas pelnītāji, stāsta Kuldīgas centra vidusskolas skolotāja Ilona Valkovska. Daudzviet pedagogu atalgojums jau samazināts, lai arī tas ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem. Par aptuveni trešdaļu jau iepriekš sarucis arodskolu pedagogu atalgojums, A.Harbaceviča stāsta, ka arī daudzās vispārizglītojošajās skolās pedagogi saņem par 15-20% mazāku algu, jo vairākas pašvaldības, kas iepriekšējos gados pārtērējušas pedagogu algu naudu, bijušas spiestas decembra atalgojumu maksāt no šā gada līdzekļiem. Daudzas pašvaldības arī vairs nevarot nodrošināt bērnudārzu pedagogu atalgojumu tādā apmērā, kā noteikts normatīvos.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) trešdien nenoliedza, ka pedagogu atalgojums saruks, neprecizējot samazinājuma apmēru. Vēl ir jautājums, vai tas attieksies uz pamatalgu vai piemaksām, saka premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Tomēr otrdienas valdības sēdes protokollēmums liecina, ka vispārizglītojošajās skolās pedagogu darba samaksa tiks samazināta par 20%, savukārt arodskolās - par 12%. IZM vērtēs iespēju samazināt skolotāju algas vidēji par 20%, nevis visiem vienādi, stāsta IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP). Viņš skaidro, ka atalgojuma samazinājums varētu tikt kompensēts no ES struktūrfondu naudas. Piemēram, skolotājiem varētu piedāvāt iespēju augustā mācīties tālākizglītības kursos, par to saņemot ES fondu stipendiju algas apmērā, kas tiktu noformēts kā bezalgas atvaļinājums un palīdzētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. A.Harbaceviča uzskata, ka tas nekompensēs algas samazinājumu.
Pedagogu vidū gan ir dalīta attieksme pret protestu. Skolotājus tajā nepiedalīties aicina Latvijas Skolotāju kongresa valde, jo tas esot bezatbildīgi. Gājiena dēļ kavētās stundas gan būs jāatstrādā. Arī Cēsu 2.pamatskolas direktors Ojārs Bicāns uzsver, ka nepiedalīsies, jo "vispirms jāzina, par ko es iestājos", bet pagaidām esot pārāk maz konkrētības.