Slavenības uz stundu kļūs par skolotājiem

vidusskolā. Šonedēļ viņa tāpat kā Valsts prezidents, Latvijas Bankas prezidents, pazīstami mūziķi, sportisti, uzņēmēji, mediju vadītāji un citu nozaru līderi turpinās programmas Iespējamā misija pērn uzsākto tradīciju un dosies uz skolu, lai uz vienu mācībstundu iejustos skolotājas lomā. Slavenību stundu saraksts liecina, ka tās skolēniem stāstīs arī par lietām, kas skolu programmās neparādās. Piemēram, multiplikatori Ansis Bērziņš un Roze Stiebra stāstīs par multiplikāciju, a/s Lattelecom vadītāja Jura Gulbja stundas temats būs "Tehnoloģijas maina pasauli", Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš stāstīs par tematu "Es un mana valsts", TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena — par televīzijas aizkulisēm. M.Upmane-Holšteina stāsta, ka arī viņa negrasoties "iespringt uz mācību grāmatā rakstīto", bet gan stāstīs par popmūziku Latvijā. Lai arī daudzkārt dzirdēts, ka mūsdienu jaunieši kļuvuši negantāki pret skolotājiem, M.Upmanei-Holšteinai bažu neesot. "Ja arī būs kāds negantāks, pa visiem noliksim pie vietas," viņa smejoties saka, gan nopietnāk piebilstot, ka tā nevarētu būt — līdzšinējā pieredze rādot, ka jaunieši interesējas par popmūzikas dzīvi Latvijā. Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa gan norāda, ka daudzi no šīsnedēļas īpašajiem skolotājiem iekļausies arī īstajās mācību programmās. Piemēram, plānots, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera stāstījums saskanēs ar 9.klases vēstures programmu, LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks vadīs "īstu" bioloģijas stundu, savukārt basketboliste Ieva Tāre vadīs basketbola treniņu. Šīsnedēļas akcija ir Iespējamās misijas papildu aktivitāte, jo jau visu šo mācību gadu 13 programmas dalībnieki strādā par dažādu priekšmetu skolotājiem. Iespējamās misijas mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu un parādīt, ka skolā jāstrādā labākajiem no labākajiem, tāpēc programmai tiek atlasīti talantīgākie augstskolu absolventi. Janvārī noslēdzās pētījums par Iespējamās misijas pirmajā gadā paveikto, un tā rezultāti ļauj Z.Oliņai būt apmierinātai. Lai arī jaunie skolotāji nav ieguvuši pedagoģisko izglītību, vien izglītojušies intensīvajos kursos vasarā un vēl ik pārnedēļu piektdienās un sestdienās joprojām mācās pedagoģijas un līderības kursos, pētījumā aptaujātie skolēni un skolu direktori atzinuši, ka viņi ir sagatavoti ne sliktāk kā pedagoģijas programmu beidzēji. Tāpat pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka priekšmetos, kurus māca Iespējamās misijas dalībnieki, ir uzlabojusies skolēnu attieksme pret mācībām un pamazām uzlabojas arī sekmes. Skolēnu un direktoru viedokļos par jaunajiem skolotājiem uzsvērts, ka viņi labi saprotas ar jauniešiem, spēj interesanti izskaidrot mācību vielu, to sasaistot ar piemēriem no dzīves, izmanto jaunākās tehnoloģijas, iesaista skolēnus eksperimentos. Šonedēļ ir sākusies otrā pieteikšanās kārta jaunajam Iespējamās misijas iesaukumam, kas noritēs līdz 6.aprīlim. Kopumā plānots atlasīt 15—25 dalībniekus. Z.Oliņa skaidro, ka atlases siets ir gana stingrs — pirmajā kārtā bija pieteikušies 32 jaunieši, no kuriem izraudzīti trīs, bet Z.Oliņa prognozē, ka lielākais pieteikumu skaits gaidāms marta beigās vai aprīļa sākumā.