Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Slēdzot Latvijas vēstniecību ārvalstī, var ietaupīt ne vairāk par 60 tūkstošiem latu

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) intervijā aģentūrai BNS norādīja, ka vēstniecību slēgšana "būtu pēdējais, kas valstij jādara, jo tas nedod finansiālo ieguvumu iepretim budžeta vajadzībām". Lielākie līdzekļi Ārlietu ministrijā (ĀM) aiziet strādājošo algās, viņš uzsvēra.
Ja būtu jāslēdz Latvijas īpašumā esošas vēstniecību ēkas, finansiālais ieguvums būtu 60 tūkstoši latu. Savukārt, slēdzot vēstniecības, kas atrodas īrētās telpās, vajadzētu pat piemaksāt.

ĀM veikusi aprēķinus, ko nozīmētu vēstniecību slēgšana finansiālā ziņā. Pārstāvniecības iedalītas divās grupās - valstis, kurās vēstniecības ēka ir Latvijas valsts īpašumā, un valstis, kurās telpas tiek īrētas.

Ja slēgtu vēstniecību, kuras ēka ir īpašumā, finansiālais ieguvums būtu aptuveni 60 tūkstoši latu. "Ja 60 tūkstošus latu samēro ar 700, 500 vai 300 miljoniem latu, kas jāekonomē, tie nav samērojami cipari," ministrs piebilda.

Viņš sacīja, ka, slēdzot vēstniecību, jāapzinās, ka ēka līdz pārdošanas brīdim ir jāapsaimnieko.

"Jebkuram, kas kaut nedaudz seko līdzi situācijai ne tikai Latvijā, bet ārpus Latvijas robežām, jāsaprot, ka šis brīdis nav tas labākais nekustamo īpašumu tirgū. Patlaban kaut ko pārdot izdevīgi ir gandrīz neiespējami. Es arī negribētu būt situācijā, ka mēs voluntāras iegribas dēļ pārdodam par zemu cenu un pēc tam mums ilgi un dikti jāskaidro tiesībsargājošām institūcijām, vai mēs neesam izšķērdējuši valsts mantu," Riekstiņš klāstīja.

Savukārt aplēses par vēstniecību, kas atrodas īrētās telpās, slēgšanu liecina, ka valstij vajadzētu vēl piemaksāt, jo visās vietās konsulārās telpas ir iekārtotas atbilstoši Šengenas standartiem. "Šo ēku īpašniekiem nav vajadzīgi konsulārie kabineti, un viņi tīri objektīvi prasīs atjaunot šīs telpas tādā stāvoklī, kādā tās tika nodotas izīrēšanas brīdī. Tas nozīmē, ka būs jāveic papildu remonts," ministrs pavēstīja

"Ja jāslēdz, tad tikai tās, kuras ir īpašumā, bet paturot prātā, ka ar šo īpašumu vēl kaut kas ir jādara," viņš teica.

Pagaidām vienīgā Latvijas pārstāvniecība, kuru paredzēts slēgt, ir konsulāts Bonnā, Vācijā. Lēmums par to pieņemts kādu laiku iepriekš, un par šo īpašumu jau esot izrādīta interese.

"Sarunas ar potenciālo interesentu vēl nav pavirzījušās tik tālu, lai mēs varētu doties uz valdību ar konkrētu piedāvāju, bet es pieļauju, ka šis jautājums varētu atrisināties tuvākā mēneša laikā," Riekstiņš paskaidroja.

Uz jautājumu, vai ir vēl kādi konsulāti, kurus padomā slēgt, ministrs atbildēja: "Mums nav vietu, kur konsulāti izveidoti greznības dēļ. Konsulāti ir tur, kur ir liela cilvēku plūsma abos virzienos, kur ir lielas latviešu kopienas."

Jau vēstīts, ka ĀM budžeta izdevumi jāsamazina vēl par diviem miljoniem latu, un to panāks, apturot diplomātu rotāciju un samazinot vēstniecību darbinieku skaitu par 130-140 cilvēkiem.

Ja izdevumi būs jāsamazina vēl vairāk, Latvija varētu slēgt pat pusi vēstniecību, pieļāva Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas