Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Šlesera atrašanās līdzās Ušakovam var iespaidot SC

Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs, kuru Rīgas domes jaunās koalīcijas partijas SC un LPP/LC izvirzījušas Rīgas mēra amatam, uz vicemēra kandidāta Aināra Šlesera fona šķiet mazāk pārliecinošs. Līdzīgi tas bija arī Saskaņas centrā, kura faktiskā līdera, frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča stiprā aizmugure ir ļāvusi N.Ušakovam kā šīs apvienības sejai droši justies un darboties. Šāds cilvēks līdzās viņam būs nepieciešams arī jaunajā amatā, ja Rīgas domnieki viņu nākamnedēļ, 1.jūlijā, ievēlēs par Rīgas mēru. Jau tagad ir skaidrs, ka J.Urbanoviča vietā tad būs A.Šlesers un tas var atstāt iespaidu arī uz N.Ušakova vadīto apvienību.

Urbanovičs zaudēs līderi

Tas ir ne tikai jautājums par to, cik patstāvīgs savā darbībā varēs būt N.Ušakovs kā domes priekšsēdis, jo viņa pieredze vadošā darbā ir acīmredzami mazāka nekā A.Šleseram. Turklāt SC domē pārstāvēs 26 deputāti, kuri nākuši no trim politiskajiem spēkiem. Nonākšana pie varas var atklāt arī šo cilvēku ambīcijas, kuras Rīgas mēram nāksies pārvaldīt un saskaņot. Tas ir arī jautājums par to, cik spēcīgs būs N.Ušakovs kā SC priekšsēdis, ja diendienā būs saistīts ar LPP/LC līderi. Viņi ir pazīstami jau senāk. N.Ušakovs Dienai noliedz, ka kādreiz A.Šlesers būtu viņam piedāvājis pāriet uz LPP/LC, kā bija izskanējis — sarunas esot bijušas tikai par abu politisko spēku tuvināšanos, kas gan nenotika no Latvijas ceļa nākušo biedru iebildumu dēļ. SC līderis ir pārliecināts par savu spēju vadīt apvienību un saglabāt patstāvību.

Uz jautājumu, kā N.Ušakova ievēlēšana Rīgas mēra amatā ietekmēs Saskaņas centru, J.Urbanovičs Dienai atbildēja: "Viņš grib būt mērs. Viņš grib patikt un ir spējīgs mācīties. Viss ir atkarīgs no viņa paša." J.Urbanovičs nepieļauj, ka N.Ušakovs varētu nenostrādāt pilnu pilnvaru termiņu — četrus gadus. Svarīgākais esot jautājums, vai "Rīgas dome ir viņa gala stacija". J.?Urbanovičs atzīst: "Uz Rīgas domi kopā ar Nilu aiziet daļa no manis." Viņš pasaka vēl vairāk — šajā vasarā J.Urbanovičs nopietni pārdomāšot savu dzīvi un cik ilgi to vēl veltīt politikai, "jo es negribu būt par politisko invalīdu". Teiktais liecina, ka uzvara Rīgā var atstāt iespaidu uz SC.

Politikā no žurnālistikas

Par SC līderi N.Ušakovu 2005.gadā J.Urbanovičs noskatīja Baltijas forumā — viņš šķita piemērots, jo bija jauns un simpātisks ar eiropeisku domāšanu un labu izglītību. Diena pērn jau rakstīja, ka N.Ušakova vecvecāki Latvijā no Krievijas ieradās 40.gadu beigās. Politiķa vecmāmiņa un māte ir strādājušas par krievu valodas skolotājām, tēvs bija inženieris rūpnīcā Alfa. Bērnībā un skolas gados, kas pavadīti Imantā, N.Ušakovam nebija ne iespēju, ne motivācijas apgūt latviešu valodu. Lai varētu studēt, īsi pirms vidusskolas beigšanas viņš sāka mācīties latviešu valodu pie privātskolotājas. N.Ušakovs studēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un gadu mācījās arī Dienviddānijas universitātē.

Vasarā atgriezies no Dānijas, tagadējais politiķis sapratis, ka vajag piepelnīties. Tā N.Ušakovs nokļuva Latvijas Televīzijas ziņu dienestā, vēlāk apvienoja darbu televīzijā un krievu presē, kad Valērijs Belokoņs 2000.gada pavasarī piedāvāja darbu avīzē Respubļika. Tāpat kā vēlāk laikrakstā Telegraf, viņš tajā bija ziņu un politikas nodaļas redaktors. Potenciālais Rīgas galva ir strādājis TV5 un aģentūrā ITAR — TASS, pirms ievēlēšanas 9.Saeimā 2006.gadā viņš bija Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienesta redaktors un gatavoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ziņu izlaidumus.

Rīgas mēra amatam N.Ušakovu viņa partijas dome izvirzīja jau 2007.gadā, pērn novembrī kongresā šo lēmumu apstiprinot. Taču degsmi N.Ušakova acīs nevarēja saskatīt ne tad, ne pēc vēlēšanām. N.Ušakova kā likumdevēja darbība parlamentā ir bijusi nemanāma, Saeimas tribīnē viņš ir uzstājies tikai dažas reizes un pārāk bieži nav apmeklējis arī komisiju sēdes, liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija — deputāta ienākumi par darbu komisijās šajā gadā ir ļoti niecīgi.

Pērnā gada maijā intervijā Latvijas Avīzē, atbildot uz jautājumu par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, N.Ušakovs, kas Latvijas pilsonību ir ieguvis naturalizējoties, atbild: "Es varu teikt to pašu, ko jau iepriekš esmu teicis, — 1940.gadā vara Latvijā tika nomainīta nedemokrātiskā veidā ar vardarbības draudiem. Vai tā ir okupācija, aneksija vai inkorporācija — tas ir vēsturnieku jautājums." Pērnā gada nogalē viņš Dienai sacīja tieši to pašu. Partijas kongresā pagājušajā gadā viņš izmantoja iespēju uzstāties krievu valodā. N.Ušakovs arī bija viens no galvenajiem cilvēkiem, kura organizatoriskajā vadībā šogad notika 9.maija atzīmēšana pie Uzvaras pieminekļa — tiesa, viņš nodrošināja, ka pasākuma norises vietā ir Latvijas valsts karogi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas