Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja pavēstīja, ka Senāts atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un Latvijas Televīziju (LTV) par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 29.aprīļa spriedums, kas paredz Sudrabas prasību apmierināt daļēji. Apgabaltiesa uzlika Šleseram par pienākumu atsaukt LTV1 raidījumā "Panorāma" 2007.gada 10.oktobrī teikto: "..Sudrabas kundze šajā gadījumā izmanto valsts resursus kādām privātām vajadzībām, jo likumā skaidri pateikts, ar ko jānodarbojas Valsts kontrolei. Un šeit mēs redzam to, ka šī informācija netiek vākta tam, lai tiktu pildīts likums Šī informācija tiek vākta pavisam citiem mērķiem. Un īpašnieki, kam pieder zeme pierobežā, ir ļoti labi Sudrabas kundzes draugi.." Tāpat tiesa lika Šleseram atvainoties Sudrabai par viņas goda un cieņas aizskārumu, kas pārraidāms LTV raidījumā "Panorāma". LTV tika uzdots izplatīt Šlesera sniegto nepatieso ziņu atsaukumu un atvainošanos raidījumā "Panorāma". Tiesa arī noteica, ka Šleseram jāmaksā Sudrabai 5000 latu kompensācija par morālo kaitējumu.
Pēc Katajas teiktā, Senāts atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Apelācijas instance spriedumā pamatoti norādījusi, ka, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir strikti jānošķir ziņas jeb fakti no personas paustā viedokļa.
Līdz ar to tiesa vērtējusi Šlesera izteikumus LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" un traktējusi tos kā atbildētāja personīgo viedokli. Savukārt par Šlesera izteikumiem 2007.gada 10.oktobra raidījumā "Panorāma" apelācijas instances tiesa secinājusi, ka tie vērtējami kā publiskota ziņa, nevis viedokļa paušana, jo izteikumi ir tieši un bez norādes uz varbūtību.
Senāts konstatējis, ka apelācijas instances tiesa pareizi norādījusi - ja kāds izsaka faktus, kas aizskar personas godu un cieņu, piedēvējot viņai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šo faktu paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Konkrētajā gadījumā tiesa, izvērtējot Šlesera izteikumus, nākusi pie secinājuma, ka viņš ir pārkāpis kritikas pieļaujamās robežas, turklāt nav pierādījis savu izteikumu atbilstību patiesībai. Atzīstot, ka raidījumā sniegtās ziņas ir nepatiesas, tiesa pamatoti konstatējusi Sudrabas goda un cieņas aizskārumu.
Sudraba ar prasību tiesā vērsās 2007.gada 13.decembrī. Pieteikumā tiesai teikts, ka Valsts kontrole veica likumības revīziju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas-Krievijas robežkontroles punktos. Lai revīzijas ziņojumu un tajā izdarītos secinājumus balstītu uz vispusīgu un objektīvu informāciju, kas saņemta no galvenajām robežšķērsošanas problēmu risināšanā iesaistītajām institūcijām, Valsts kontrole 2007.gada 26.septembrī un atkārtoti 2007.gada 11.novembrī vērsās Satiksmes ministrijā ar lūgumu sniegt nepieciešamo informāciju. Sudraba pieteikumā paskaidrojusi, ka liels esot bijis viņas un Valsts kontroles darbinieku pārsteigums un sašutums, kad nepieciešamās informācijas vietā tā saņēma divus satiksmes ministra Šlesera paziņojumus, kurus pārraidīja televīzija - 2007.gada 8.oktobrī LNT rīta ziņu raidījumā "900 sekundes" un LTV 2007.gada 10.oktobra raidījumā "Panorāma".
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2008.gada 23.maijā Sudrabas prasību noraidīja.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā saistībā ar Sudrabas iesniegto apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu Šleseram atsaukt LTV raidījumā "Panorāma" 2007.gada 10.oktobrī teikto, kā arī piedzīt no viņa par labu Sudrabai kompensāciju par morālo kaitējumu 5000 latu apmērā prasīto 100 tūkstošu latu vietā, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza Šlesera pārstāvis.