Šlesers aicina atteikties no “simtlatniekiem”

Otra puse jāatvēl atbalsta programmai caur uzņēmējiem, kas būtu gatavi pieņemt darbā bezdarbniekus. Valsts šiem uzņēmumiem pusgadu maksātu simt latu dotāciju par katru darbā pieņemto bezdarbnieku,” skaidro A. Šlesers. Viņa priekšlikums izskanēja šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē.Viņaprāt, pašreizējā simtlatnieku programma nedod motivāciju censties – cilvēks zina, ka nav svarīgi, cik centīgi un kārtīgi viņš slaucīs ielu, jo pēc pusgada viņa dalība programmā beigsies un viņam atkal nebūs darbs. “Mūsu mērķis ir radīt nevis mākslīgas un terminētas darba vietas, bet reālas darba vietas, kurās bezdarbnieks arī pēc programmas beigām var cerēt turpināt strādāt,” tā politiķis. Viņš ir pārliecināts, ka tie bezdarbnieki, kas strādātu uzņēmumos, censtos sevi parādīt no labākās puses cerībā, ka pēc valsts dotāciju beigām uzņēmums viņus pieņems pastāvīgā darbā. A. Šlesers šo plānu uzskata par reālu, jo esot saņēmis apliecinājumu no darba devējiem, ka tie labprāt nodarbinātu cilvēkus, par kuriem valsts papildus maksā dotācijas. Uz jautājumu, kurās jomās šādi darbinieki varētu atrast darbu, Šlesers optimistiski atbild – “jebkurā”. Kā nozīmīgu ieguvumu pašam bezdarbniekam viņš min apstākli, ka uzņēmumam saskaņā ar likumu šim cilvēkam būtu jāmaksā vismaz minimālo algu – 200 latus mēnesī, tātad viņš saņemtu divreiz vairāk, nekā gluži vienkārši piedaloties simtlatnieka programmā un slaukot ielu. Esošo situāciju Šlesers salīdzina ar padomju armijā bieži sastopamo, kad lika darīt bezjēdzīgus darbus tikai tāpēc, lai karavīrus nodarbinātu – pārkrāsot zāli, pārnesāt akmeņus no vienas vietas uz otru, izrakt bedri, tad to aizbērt un tamlīdzīgi. “Šobrīd daudzi no simtlatniekiem darbu dara tādu pašu sajūtu, kā tie padomju karavīri,” viņš vērtē. Tā dēvētā simtlatnieku programma noslēgsies nākamā gada beigās.  Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji gan skaidro, ka šos līdzekļus drīkst izlietot tikai bezdarbnieku nodarbināšanai valsts un pašvaldības institūcijās sabiedriski lietderīgos darbos. Turklāt tiek subsidētas darba vietas gan invalīdiem, gan jauniešiem, ziņo LETA. NVA vadītāja Baiba Paševica norāda, ka šīs 100 latu stipendijas ir krīzes laika pasākums, kas paredzēts, lai ilgstošiem bezdarbniekiem nebūtu tikai jāsniedz sociālais pabalsts un viņi kaut ko varētu darīt, nezaudējot darba iemaņas. Turklāt šis pasākums ir īstermiņa, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti ilgāk šādā darbā uzturēties un meklētu pastāvīgu darbu.