Šlesers pirms krīzes pieļāvis kļūdas, taču tas neesot bijis ļaunprātīgi

"Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas bija attīstīts banku bizness. Mums bija savas Latvijas bankas, kas strādāja veiksmīgi, pelnīja naudu, maksāja nodokļus un tādā veidā stiprināja ekonomiku. Kad iestājās pasaules krīze, vadošā privātbanka diemžēl nevarēja pagarināt sindicētos aizdevumus un viņiem radās problēmas ar likviditāti," stāstīja Šlesers.Papildus tam negatīvu ietekmi atstājusi arī Zviedrijas valdības rīcība, kas vairāk nekā 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) novirzījusi savu banku īstermiņa stabilizēšanai. "Tā bija ļoti neērta situācija - nauda aizplūda no vietējām bankām uz ārvalstu bankām, tās iztukšojot un noliekot uz ceļiem," apgalvoja politiķis.Pēc viņa teiktā, tajā laikā valdībai bijušas tikai divas un abas sliktas iespējas - viena glābt banku, otra - nedarīt neko. Tā informācija, kas bijusi valdības rīcībā, liecinājusi - ja valdība nespertu šos soļus, sabruktu visa banku sistēma Latvijā un zaudējumi būtu desmitkārtīgi. Līdz ar to bijuši iespējami tikai divi un abi slikti lēmumi. "Lietuvā un Igaunijā nebija jāglābj bankas, viņi pateica - visas bankas pieder skandināviem, lai skandināvu valdības arī tās glābj."Otrs lielā krituma iemesls bijis valdības nespēja pretoties sociālajiem partneriem. "Arodbiedrības visu laiku teica - palielināsim algas, palielināsim pensijas. Diemžēl iepriekšējo valdību vadītāji nebija ar gana stipru mugurkaulu un mēģināja izdabāt demonstrantiem pie valdības mājas. Gala rezultātā sanāca tā, ka liela daļa ekonomikas bija saistīta ar biznesu, kas balstīts uz kredītiem, nevis uz reāliem ieņēmumiem par saražotu preci vai pakalpojumu," klāstīja Šlesers.Pēc LPP/LC priekšsēdētāja domām, tādējādi tā bijusi kompleksa problēma, bet lielākā daļa no tās - ka Latvijai bija savas bankas. "Ja nebūtu jāglābj "Parex", tad mūsu situācija nebūtu sliktāka kā kaimiņvalstīs," piebilda politiķis.Šlesers atzina - viņa kļūda bijusi uzskatā, ka nav jāiejaucas banku biznesā. "Jo man bija pārliecība - kāda jēga Latvijas valdībai iejaukties banku biznesā, ja pamatā lielākās bankas ir starptautiskas. Zviedru bankām ir simtiem gadu pieredze, kāpēc mums mācīt viņas, kā kreditēt? Valdībai nebija tādas kompetences, un neviens nepateica, ka jārīkojas nekavējoši. Nu, nav man tādas kompetences, un nevienam valdībā tādas nebija, lai pamācītu gudrās, pieredzējušās zviedru bankas. Mums šķita, ka tās zina, ko dara, ka ir izrēķinājušas ekonomisko situāciju labāk nekā Latvijas valdība, un mūsu pozīcija bija - nejauksimies," skaidroja politiķis."Izrādās, ka arī tāda jauna valsts kā Latvija nevar uzticēties vecajām bankām un kompānijām ar simtiem gadu pieredzi. Tās bija kļūdas, bet tās nebija aiz ļaunprātības, tās bija no pārliecības, ka biznesam jāļauj strādāt gana liberāli," teica Šlesers.Runājot par to, kam īsti būtu jāatbild par šiem milzīgajiem izsniegtajiem kredītiem - bankām vai iedzīvotājiem -, LPP/LC vadītājs atzina, ka tā esot kolektīvā atbildība, kurā gan tomēr lielākā daļa atbildības jāuzņemas bankām, kas savus kredītus piedāvājušas ļoti agresīvi."Mēs sākām dzīvot Eiropas Savienībā pēc tās principiem. Visur nauda tika dota pa labi un pa kreisi, visur nauda bija brīvi pieejama, padomju laikā tā nebija. Mēs baudījām šo laiku, un kurš varēja iedomāties, ka nāks pasaules krīze? Ja kāds saka, ka to vajadzēja prognozēt, - tā tomēr bija gadsimta krīze, tā nebija kaut kāda desmitgades krīze. Ne jau tikai Latvija nebija gatava, pašas ASV nebija gatavas, Eiropas valstis nebija gatavas. Kļūdas ir bijušas, bet mēs ceram, ka nākotnē no tām mācīsimies un būsim gudrāki," atzina Šlesers.