Sākotnējie pieņēmumi liecina, ka viņa nav vienīgā latviete, kura sestdien Rīgas domes vēlēšanās izšķīrās balsot par agrāk tikai krievvalodīgo vēlētāju piesaistījušo SC. Tikmēr plašas kampaņas krievvalodīgajos medijos izvērsušais A.Šlesers beidzot pārkāpis slieksni, kas līdz šim citām latviskajām partijām nav izdevies.
Tas ļauj secināt, ka Latvijas politikā noticis pagrieziena punkts, un pirmo reizi partijām izdevies piesaistīt vēlētājus, pārkāpjot etniskās robežas. Iemesli šādām pārmaiņām, pēc pētnieku domām, ir vairāki. Daļa vēlētāju bija neapmierināti ar pie varas esošajām partijām, un izvēle par labu SC bija protesta balsojums. Savu darīja arī masīvās priekšvēlēšanu kampaņas un vēlētāju intereses zaudēšana par etniskajiem jautājumiem.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva uzskata, ka abām partijām nebūtu izdevies kaldināt tik pārliecinošu krievvalodīgās auditorijas atbalstu, ja tās neizvērstu milzīgas kampaņas Pirmajā Baltijas kanālā un krieviski iznākošajās avīzēs. A.Šlesers bija pirmais latviešu politiķis, kurš tik pārliecinoši uzrunāja krievvalodīgo auditoriju. «Šlesers krieviem bija pievilcīgs ar saviem saukļiem un to, ka viņš ir reāli pie varas un uzrunā nelatviešus,» saka LU komunikācijas doktorante Solvita Denisa–Liepniece.
Saskaņas centra pluss latviešu vēlētāja acīs bija atrašanās opozīcijā valdībai un Saeimai. Partijai ir pievilcīgs līderis, kurš uzrunāja ar programmu un argumentiem. «Galvenais SC bija tas, ka tīri uz etniskiem jautājumiem nevar nevienu jautājumu risināt, it īpaši saimnieciskus un politiskus,» uzsver cilvēktiesību un etnisko jautājumu pētniece Ilze Brands–Kehre. N.Ušakovs pozicionēja Saskaņas centru kā partiju gan latviešiem, gan krieviem.
«Ir skaidrs, ka par SC balsoja gan latvieši, gan nelatvieši, par LPP/LC — daudzi, ļoti daudzi nelatvieši,» saka Anda Rožukalne, sestdien veiktās BNS/LTV/RSU vēlēšanu aptaujas vadītāja. Pagaidām, vēl neesot padziļinātiem pētījumiem par vēlētāju izvēli, grūti izdarīt precīzus secinājumus. Taču CVK dati skaidri parāda, ka pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotajos Rīgas rajonos, piemēram, Pļavniekos un Bolderājā, salīdzinājumā ar latviskākiem pilsētas rajoniem SC un LPP/LC atbalstītāju skaits bijis daudz lielāks. Tā 8.iecirknī Bolderājā par SC nobalsoja 54%, par LPP/LC — 17%, bet — PS tikai 8% vēlētāju.
Pētnieki kā zīmīgu vērtē vēl kādu tendenci — zaudējumu piedzīvojušas abas nacionālistiski noskaņotās partijas TB/LNNK un PCTVL. Tās nebija sapratušas, ka krīzes skartajam vēlētājam nacionālie jautājumi patlaban nav dienas kārtībā. «Man liekas, tas ir svarīgākais moments, ka abām pusēm ir piegriezies naids,» saka publiciste Marina Kosteņecka. To netieši apliecina arī par SC nobalsojušais arodskolas skolotājs Juris Purvinskis, kurš parasti balsojis par latviešu partijām. «Man piemīt mērens nacionālisms. Man ļoti nepatīk, ka mūsu pilsētas mērs Birka kungs pēkšņi izmanto tādu kampaņas veidu, ka viņš ir gandrīz vai latviešu mērs. Man liekas, ka viņš ir rīdzinieku mērs, un mūsu valstī un konkrēti tās galvaspilsētā, kur nav nekāda antagonisma starp abām pamatnācijām, sludināt, ka viņš ir par latviešu tiesībām Rīgā, man šķiet nepieņemami,» norāda vēlētājs.
Pētnieki ir vienisprātis, ka šī latviskajām partijām būs laba mācība, gatavojoties nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Tas arī parādīs, vai tiešām ir pienācis laiks uz abām Latvijas iedzīvotāju grupām orientētiem spēkiem.