Tomēr vides aktīvisti gandrīz nemainīgi to saskata kā 100:0. Ja mēs regulāri tiekam pārsteigti tikai vienā virzienā, ja mūsu modeļi saņem negaidītu aizvien sliktākas īstenības triecienu, tas neko labu nevēsta par mūsu pieejas zinātniskumu. Var pat apgalvot — ja modeļi pastāvīgi uzrāda kaut ko nepareizu, tas droši vien ir tāpēc, ka modeļi ir nepareizi. Un, ja mēs nevaram uzticēties saviem modeļiem, mēs nevaram zināt, kādu politisku rīcību izvēlēties, lai padarītu pasauli labāku.Nav sliktāk Taču, ja jauni fakti mums pastāvīgi rāda, ka klimata izmaiņu sekas kļūst aizvien sliktākas un sliktākas, cildenajiem argumentiem par zinātnisko metodi varbūt arī nav nozīmes. Tieši to mums mēģina iestāstīt diskusijās par globālo sasilšanu. Proti, ka ir sliktāk, nekā mēs domājām, un, neraugoties uz mūsu neveiksmīgajiem modeļiem, mēs zinām, kas ir jādara — dramatiski jāsamazina CO2 izmeši. Taču tā vienkārši nav taisnība, ka klimata dati pastāvīgi ir sliktāki, nekā tiek gaidīts; daudzējādā ziņā tie ir tieši tādi, kā gaidīts, vai pat labāki. Tas, ka mēs dzirdam pretējo, liecina par mediju pieķeršanos sliktākā gadījuma stāstiem, taču tas ir vājš pamats gudrai politikai. Visacīmredzamākais par globālo sasilšanu ir tas, ka planēta sasilst. Pagājušā gadsimta laikā tā sasila aptuveni par 1°C, un ANO Klimata komisija (IPCC) prognozē, ka šajā gadsimtā tā sasils par 1,6—3,8°C — galvenokārt palielinātā CO2 izmešu daudzuma dēļ. Visu 38 IPCC standarta testu vidējais rādītājs liecina, ka modeļi paredz temperatūras paaugstināšanos šajā desmitgadē par aptuveni 0,2°C. Taču tas nebūt nav tas, ko mēs esam pieredzējuši. Un tas attiecas uz visiem virsmas temperatūras mērījumiem un vēl vairāk uz abiem mērījumiem no Zemes pavadoņiem. Temperatūra šajā desmitgadē nav bijusi sliktāka par gaidīto, patiesībā tā pat nav paaugstinājusies. Patiesībā tās ir pazeminājušās diapazonā no 0,01 līdz 0,1°C desmitgadē. Par vissvarīgāko globālās sasilšanas rādītāju — temperatūras izmaiņām — mums būtu jādzird, ka dati patiesībā ir daudz labāki par gaidītajiem.Siltums okeānos samazinās Līdzīgi un, iespējams, daudz svarīgāk ir tas, ka siltuma saturs pasaules okeānos pēdējos četros gados, par kuriem mums ir mērījumi, samazinās. Kamēr enerģija temperatūras izteiksmē var relatīvi viegli pazust no vieglās atmosfēras, nav skaidrs, kur būtu palicis siltums no globālās sasilšanas, — un tas noteikti atkal ir daudz labāk, nekā tika gaidīts. Mēs pastāvīgi dzirdam, ka Ziemeļu Ledus okeāna ledus izzūd straujāk, nekā tika cerēts, un tā ir tiesa. Taču lielākā daļa nopietno zinātnieku arī pieļauj, ka globālā sasilšana ir tikai daļa no skaidrojuma. Otra daļa — tā dēvētās arktiskās vēja modeļu svārstības virs Ziemeļu Ledus okeāna tagad ir tādā stāvoklī, kas neļauj uzkrāties vecam ledum. Lielākā daļa ledus enkavējoties tiek ieskalota Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Vēl svarīgāk — mēs reti dzirdam, ka Antarktikas jūras ledus ne vien nesamazinās, bet pagājušajā gadā tā daudzums bija lielāks par vidējo. Pēc IPCC modeļiem, jūras ledum vajadzēja samazināties abās puslodēs, taču, kaut arī Arktikā stāvoklis ir sliktāks par gaidīto, Antarktikā tas ir labāks. Ironiski, bet Associated Press līdz ar citiem ziņu medijiem 2007.gadā mums teica, ka "Arktika kliedz" un Ziemeļrietumu jūrasceļš esot atvērts "pirmo reizi zināmajā vēsturē". Taču BBC jau 2000.gadā ziņoja, ka leģendārais Ziemeļrietumu jūrasceļš bija bez ledus.Sliktās ziņas der medijiem Mūs pastāvīgi pārplūdina ar stāstiem, kā celsies jūras līmenis un kā viens pētījums pēc otra konstatē, ka tas būs daudz sliktāk, nekā prognozē IPCC. Taču vairākumā modeļu rezultāti atbilst IPCC prognozei par jūras līmeņa paaugstināšanos šajā gadsimtā par 18 līdz 59 centimetriem. Tieši tāpēc, protams, tūkstošiem IPCC zinātnieku prognozēja šo -diapazonu. Taču pētījumi, kuri pareģo vienu metru vai vairāk, acīmredzami vairāk der ziņu virsrakstiem presē. Kopš 1992.gada mums ir Zemes pavadoņi, kuri mēra globālā jūras līmeņa paaugstināšanos, un tie uzrāda stabilu paaugstināšanos par 3,2 milimetriem gadā — tieši tā, kā to prognozē IPCC. Vēl vairāk, pēdējos divos gados jūras līmenis nav paaugstinājies nemaz — patiesībā tas ir pat mazliet pazeminājies. Vai mūs nevajadzētu informēt, ka tas ir daudz labāk, nekā tika cerēts? Viesuļvētras ir standarta tēls Ala Gora slavenajā filmā par klimata izmaiņām, un ASV no tām, protams, cieta 2004. un 2005.gadā, kas izraisīja apgalvojumus par aizvien spēcīgākām un lielākus zaudējumus nodarošām vētrām nākotnē. Taču divos gados pēc tām zaudējumi bija krietni mazāki par vidējiem un 2006.gadā faktiski izzuda. Tas noteikti ir daudz labāk, nekā tika gaidīts. Gors citēja Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta viesuļvētru pētnieku Keriju Emanuelu, lai pamatotu šķietamo zinātnisko vienprātību, ka globālā sasilšana padara viesuļvētras daudz postošākas. Taču Emanuels tagad ir publicējis jaunu pētījumu, kas liecina, ka pat dramatiski sasilstošajā pasaulē viesuļvētru biežums un intensitāte varētu būtiski nepaaugstināties turpmākajos divos gadsimtos. Šis secinājums netika plaši atspoguļots medijos. Protams, ne viss ir arī tik labi, kā mēs domājām. Taču vienpusēja pārspīlēšana nevirza uz priekšu. Mums steidzami nepieciešams līdzsvars, ja mēs gribam izdarīt saprātīgu izvēli. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate
Sliktākā no visām pasaulēm
Vai esat ievērojuši, kā vides kampaņu aktīvisti gandrīz nemainīgi apgalvo, ka globālā sasilšana ne tikai notiek un ir slikta, bet arī, ka tas, ko mēs redzam, ir pat sliktāks par gaidīto? Tas ir dīvaini, jo jebkāda saprātīga izpratne par to, kā virzās uz priekšu zinātne, liktu domāt, ka, bagātinot zināšanas, mēs atklājam, ka stāvoklis dažreiz mēdz būt sliktāks un dažreiz labāks, nekā mēs gaidījām, un visticamākais sadalījums būtu aptuveni 50:50.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.