Pasākuma organizatori atklāj, ka gaidot vairāk nekā pustūkstoti mediķu. Šogad mediķus vilinās ar jaunu „ēsmu” - no maija atvērto Vācijas brīvo darba tirgu. To par nopietnu draudu mediķu aizplūšanai uzskata gan V. Keris, gan Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents.
Datu par to, cik ārsti ir izbraukuši no Latvijas, LĀB nav. Taču par Latvijas ārstu interesi strādāt ārzemēs liecina LĀB dati par ārstiem izsniegto izziņu skaitu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs. Pēdējos divos gados vidēji pieprasīts 20 izziņu mēnesī. Izziņu pieprasījumu skaits strauji pieaudzis no 2009. gada jūnija, tovasar bija lieli „griezieni” veselības aprūpes budžetā. P. Apinis uzskata, ka šobrīd mediķu aizbraukšana no Latvijas nav tik izteikta, kā 2009. gada vidū, iesniegto pieteikumu skaits izziņām ir diezgan vienmērīgs. V. Keris norāda - ja no Latvijas 6000 ārstiem aizbraukuši, piemēram, 400 divos gados, tas ir ļoti liels skaits. Turklāt iepriekš nav bijuši daudz izteikti piedāvājumi mediķiem ar vācu valodas zināšanām, tāpēc var prognozēt, ka Vācijas tirgus atvēršana radīs sekas.
MedPharm Careers dienas organizatoru pārstāvis Gžegožs Hodovskis saka - interese par darba iespējām no Latvijas mediķu puses esot joprojām augsta. G. Hodovskis pieļauj, ka pēc pērnā gada «karjeras dienām» vismaz 50-100 ārstu veiksmīgi atraduši darbu ārvalstīs. Šogad darbu piedāvās Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Šveicē, Skandināvijas valstīs. „Visā pasaulē ir globāls mediķu trūkums, to novērtē ar diviem miljoniem cilvēku. Pasaulē nav nevienas valsts, kas varētu teikt, ka mums ir pārāk daudz ārstu,” stāsta G. Hodovskis. Lielākā problēma esot iedzīvotāju novecošanās rietumvalstīs.
G. Hodovskis nosauc arī specialitātes, kurās visvairāk trūkst mediķu, - anestezioloģija, neatliekamā palīdzība, radioloģija, dermatoloģija, ortopēdija, pediatrija.Taču arī citu specialitāšu ārsti varot veiksmīgi atrast darbu. Viņš sauc priekšrocības - strādājot ārzemēs, būs piecas līdz desmit reižu labāks atalgojums, mācību iespējas, kā arī iespējas iegūt jaunu darba ētiku. G. Hodovskis min piemēru – „Nekādu vairs naudu no pacientiem!” Viņš esot dzirdējis, ka Latvijas ārstiem maksā no 300 līdz 1000 eiro (Dienas informācija liecina, ka lielajās slimnīcās ārstu vidējā alga pēc nodokļiem ir Ls 340-540). Vācijā savukārt 3000-5000 eiro, Lielbritānijā un Īrijā - no 4000 līdz 10 000 eiro, Skandināvijā - 4000 līdz 8000 eiro.
P. Stradiņa slimnīcas Arodbiedrības vadītājs Uldis Kopeika saka: «Aizbrauc jauni, gudri, spējīgi mediķi. Palikušo ir maz, arī strādājot atļautās 240 stundu mēnesī, nevar paspēt apkalpot visus, veidojas rindas. Viņš arī saka - lai varētu strādāt Latvijā, no rezidentūru beigušajiem ārstniecības personu reģistrā reģistrējas tikai viena trešdaļa. „Kur paliek pārējie?” viņš jautā. Aizbraucēji parasti sākot ar gabaldarbu, taču, kad slimnīcā biedējot, ka nedos vairs bezalgas atvaļinājumu, paliek ārzemēs. „Visi „sēž uz čemodāniem”. Ja atkal mazinās algas vai ko citu, brauks prom,” rezumē U. Kopeika. Visvairāk mediķu dodoties uz Angliju, kur labi maksā.