Pārējās vairāk nekā desmit, atbilstoši ziņojumam, varētu apvienoties ar reģionālajām slimnīcām vai kļūt par to struktūrvienībām. Tā izdošoties ietaupīt 1,16 milj. Ls.Lai arī ziņojuma apakšā rakstīts Lindas Mūrnieces (JL) vārds un uzvārds, viņa uzsver, ka nav dokumentu parakstījusi. Tas esot bijis ierēdņu gatavots ziņojums jau no Baibas Rozentāles (TP) laikiem un to ierēdņi gribējuši iekļaut koalīcijas darba kārtībā. Tomēr jaunais veselības ministrs Didzis Gavars šobrīd neredz iespēju samazināt slimnīcu skaitu. VM sabiedrisko attiecību pārstāve Egita Pole norādījusi, ka ziņojums esot nepilnīgs un nepabeigts melnraksts.
Laikraksts atgādina, ka slimnīcām atmiņā ir vēl kāds pērn vasarā nejauši «noplūdis» VM māsterplāna melnraksts, kurš paredzēja virkni lokālo slimnīcu pārveidot par aprūpes slimnīcām vai poliklīnikām. VM toreiz atrunājās, ka tas esot pilnīgi zaļš uzmetums, taču plānu drīz ieviesa ar nelielām korekcijām. Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts saka: «Nebija diskusijas, esam ļoti nobažījušies par pacientiem.» Viņš neredzot nekādu ekonomisko pamatojumu un šaubās, ka reģionālā - Vidzemes slimnīca - spēs paveikt trīs reizes lielāku darbu.
Arīdzan portāls rekurzeme.lv atgādina, ka laikraksta Kursas laiks rīcībā savulaik nonāca līdzīgs melnraksts, kas paredzēja ar pērnā 1. septembri Priekulē pārtraukt valsts apmaksātus stacionāra pakalpojumus, to skaitā dzemdības. Ministrija toreiz komentēja līdzīgi – tas ir darba variants, oficiāli vēl nav publicēts. Tas piepildījās – viens pret vienu. “Es jau ļoti daudz tādus dokumentus esmu redzējusi – vienmēr teic, ka tas jau vēl nav nolemts, līdz vienā brīdī griež. Un bez anestēzijas,” portālam rekurzeme.lv atzīst Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.